7 publiskās runas kļūdas, ko prezentācijās pieļauj uzņēmumu darbinieki

Prezentācijas un informācijas pasniegšana publiskas runas veidā ir neatņemama uzņēmumu iekšējās un ārējās komunikācijas daļa. 

Biznesā bieži uzvar nevis tas, kuram ir labākais produkts, bet tas, kurš spēj savu ideju pasniegt skaidri, saistoši un klausītājam nozīmīgi.

Manā ikdienā ir privilēģija redzēt un analizēt ļoti daudz prezentāciju. Strādājot par publiskās runas treneri, analizēju gan saturu, gan formu - kā tiek strukturēta doma, kā tiek uzrunāta auditorija, kāda ir ietekme. Tāpat regulāri vadu konferences un seminārus moderatora lomā, kur uzstājas lielu un vidēju uzņēmumu pārstāvji.

Esmu redzējis tūkstošiem prezentāciju. Tas ļauj izkristalizēt tipiskākās kļūdas un nepilnības. Zemāk - kopsavilkums, kas var palīdzēt tev paskatīties uz savu (un kolēģu) uzstāšanos ar kritiskāku, profesionālāku aci.

1. kļūda - nepārdomāts ievads.

Prezentācijas bieži sākas ar vārdu, amatu un organizācijas nosaukumu. Tad seko “man ir liels prieks būt šeit” vai “prieks redzēt tik kuplu dalībnieku skaitu”. Tukšas frāzes, kas neko nedod klausītājam.

Jā, sākums ir grūts. Gribas mazināt spriedzi, “izkausēt ledu”. Taču tieši sākums ir kritiskākais brīdis. Pirmajās ~20 sekundēs veidojas iespaids par tevi un tavu organizāciju. 3-4 sekundes - vizuālam novērtējumam. Pārējais laiks - pirmajiem vārdiem, kurus auditorija salīdzina ar savu pieredzi, stereotipiem un gaidām.

Ja ievads nav pārdomāts, tu izšķied svarīgāko kapitālu - pirmo iespaidu. Iepazīstinot ar sevi, atceries: auditorijai maz interesē, kas tu esi. Viņus interesē, kādu vērtību tu radi. Kas ir tava darba rezultāts? Kam tas ir noderīgs? Runā par vērtību, nevis par amatu.

2. kļūda - “par mums”.

Pēc īsa ievada bieži sākas stāsts par uzņēmumu: cik gadu tirgū, cik darbinieku, cik klientu, kāds apgrozījums, kādi nākotnes plāni. Problēma nav faktos. Problēma ir secībā. Prezentācijas sākumā auditorija sev klusībā uzdod vienu jautājumu:

“Vai ir vērts viņā klausīties?”

Plānojot runu, izlaid katru informācijas vienību caur filtru:

“Nu un?”. Piemēram: “Mūsu uzņēmumā strādā 30 IT inženieri.” Nu un? Ko tas maina manā (klausītāja) dzīvē vai biznesā? Cilvēkus primāri interesē viņu pasaule - viņu problēmas, viņu izaicinājumi, viņu ieguvums. Vispirms runā viņu valodā. Parādi, kā tavs risinājums samazina izmaksas, ietaupa laiku, mazina riskus, ceļ kvalitāti. Un tikai pēc tam - starp citu - vari pieminēt savus 30 inženierus. Sāc ar sāpēm. Turpini ar risinājumu. Un tikai tad - ar sevi.

3. kļūda - produkta “īpašības”.

Kad vēlamies pārliecināt, bieži sākam uzskaitīt produkta īpašības. Argumentējam, pierādām, uzsveram, cik esam labāki. Taču padomā - kā tu pats reaģē, kad kāds aktīvi cenšas tev kaut ko “iepārdot”? Bieži - ar iekšēju pretestību.

Divi iemesli:

• cilvēkiem nepatīk, ka viņiem kaut ko pārdod;
• viņi neuzticas vienpusējam stāstam.

Risinājums - radīt interesi, nevis “izšaut visu pulveri uzreiz”. Dod maz, bet sulīgi. Neiegrimsti detaļās. Nedefendē katru sīkumu. Ar pārliecību iezīmē “lielo bildi” - kā problēma tiek atrisināta un kā mainās situācija. Cilvēki nepērk produkta īpašības. Viņi pērk rezultātu.

4. kļūda – monologs.

Laba prezentācija = saruna.

Pat ja auditorija klusē, tev ir jāveido prātu mijiedarbība. Mūsdienās informācijas ir pārpārēm. Nevienam nav vajadzīga vēl viena 20 minūšu monologa porcija. Tev ir jāizcīna un jānotur uzmanība. Un jāapzinās - uzmanība ir dārgākais resurss.

Daži vienkārši veidi, kā iesaistīt auditoriju:

• pasaki, kas viņi ir (“jūs esat cilvēki, kas ik dienu…”);
• uzdod retorisku vai tiešu jautājumu;
• veic mini aptauju;
• atsaucies uz konkrētiem cilvēkiem vai situācijām;
• pastāsti stāstu, kurā auditorija atpazīst sevi;
• izsaki patiesu pateicību.

Tava auditorija ir tavs zelts. Izturies pret to ar cieņu.

5. kļūda - nav plāna B.

Plāns ir svarīgs. Bet vēl svarīgāka ir gatavība, ka plāns var sabrukt. Tehnika var pievilt. Laiks var pietrūkt. Dators var “uzkārties”. Saturs var izkrist no galvas.

Praktiski plāns B var būt:

• prezentācijas fails “mākonī”;
• izdales materiāli;
• piezīmes.

Taču pats spēcīgākais plāns B ir improvizācijas spēja. Improvizācija nav haoss. Tā ir attieksme. Spēja saglabāt mieru, domāt skaidri un būt autentiskam arī tad, kad viss nenotiek pēc “plāna A”. Tas ir emociju vadības jautājums.

6. kļūda - slaidi kā špikeris.

Cilvēki nenāk uz prezentāciju, lai lasītu tekstu no ekrāna. Ja tavs runas saturs 1:1 atrodas uz slaidiem, rodas jautājums - kāpēc tu vispār esi vajadzīgs? Slaidi nav domāti kā špikeris runātājam. Slaidi ir vizuāls medijs. Tie papildina runu, nevis to aizstāj.

Mazāk teksta. Vairāk struktūras, attēlu, akcentu.

7. kļūda - vājš nobeigums.

Beigas ir gandrīz tikpat svarīgas kā sākums. Un tomēr bieži viss beidzas ar “Paldies par uzmanību” slaidu un mulsu skatienu: “Vai ir jautājumi?”

Spēcīgam nobeigumam ir jāatstāj nospiedums. Vari izmantot:

• metaforu vai spilgtu citātu;
• aicinājumu uz rīcību;
• īsu, skaidru kopsavilkumu ar galveno vēstījumu;
• retorisku jautājumu;
• patiesu pateicību un pārliecinātu pauzi.

Noslēgums ir tava pēdējā iespēja nostiprināt ietekmi.

Iespējams, lasot šo, tu uz mirkli padomāji par savām uzstāšanām. Vai par kolēģu prezentācijām savā uzņēmumā.

Ja vēlies šo tēmu pacelt nākamajā līmenī, aicinu organizēt ievadsemināru par ietekmīgu publisko runu un prezentēšanu tavā uzņēmumā. 2-3 stundas koncentrēta, praktiska darba, kas ļauj paskatīties uz komunikāciju stratēģiski.

Tiekamies? Plašāka informācija šeit.