Apgalvojumi prezentācijā – garantēta uzmanība
Publiskas runas laikā cilvēkiem patīk justies iesaistītiem. Viņi novērtē, ja tu ar viņiem veido sarunu - pat ja viņi klusē. Tas, ko tu tikko lasīji, ir apgalvojums.
Un tas nav nejauši - laba prezentācija ir saruna. Lai tu sekmīgi veidotu sarunu, kurā runātājs esi tu, ir jāpārdomā, kā iesaistīt auditoriju. Viens no efektīviem veidiem - izteikt apgalvojumus.
Apgalvojumi ir lieliska publiskas runas sastāvdaļa, jo tos ir grūti ignorēt.
Vari iedomāties to kā fizikālo principu: Ņūtona trešais likums nosaka, ka katrai darbībai ir pretdarbība. Kad tu prezentācijas laikā izsaki apgalvojumu, klausītāji uz to reaģē - gan racionāli, gan emocionāli. Reakcijas var būt dažādas: piekrišana, noliegums, izbrīns, prieks, šoks, līdzjūtība.
Ja tu zini, kādiem cilvēkiem runāsi, vari samērā droši paredzēt auditorijas reakciju. Piemēram, uzņēmēju auditorijā, runājot par ražošanas procesu optimizāciju, tu vari sākt ar apgalvojumu: “Mēs visi, kas esam šeit šajā auditorijā, gribam savā biznesā nopelnīt vairāk.”
Šāda veida apgalvojums palīdz “noskaņot” auditoriju uz tavu vilni. Vairums piekritīs, un tev būs vieglāk ietekmēt klausītājus un sasniegt prezentācijas mērķi. Tomēr nebaidies no apgalvojumiem, kas ir provokatīvi vai raisa pretrunīgas emocijas - ja tie saskan ar tematu, tie var kļūt par spēcīgu instrumentu.
Atceries: laba runa uzrunā abas smadzeņu puslodes - gan racionālo, gan emocionālo. Cilvēki pieņem lēmumus galvenokārt emocionāli, un tieši emocijas palīdz tev iedzīvoties auditorijas prātos. Plānojot uzstāšanos, domā par to, kā izraisīt gan pozitīvas, gan spēcīgas emocijas - dažkārt nedaudz provokatīvs apgalvojums ir tieši tas, kas palīdz noturēt uzmanību.
Ja tu vēlies izmantot apgalvojumus efektīvi, šeit ir daži padomi:
1) Izdomā apgalvojumu jau runas plānošanas stadijā.
Domā par to, ko tu gribi panākt ar prezentāciju. Kāds apgalvojums palīdzēs ātri piesaistīt auditorijas uzmanību vai nostiprināt tavu vēstījumu? Sagatavot apgalvojumu iepriekš nozīmē, ka uzstāšanās laikā tu nebūsi uz improvizācijas trauslā ledus, bet kontrolēsi sarunu.
2) Izvēlies apgalvojuma veidu - vienkāršo vai drosmīgo.
- Vienkāršie apgalvojumi - tie ir pašsaprotami un tiem nav iespējams nepiekrist. Piemērs:
“Mēs visi esam šeit, lai iemācītos jaunas metodes stresa mazināšanai publiskās runas laikā.”
Šāda veida apgalvojums ir drošs, jo rada piekrišanu un momentānu savienošanos ar auditoriju.
- Drosmīgie apgalvojumi - tie ir radoši, oriģināli un var radīt pretrunīgu reakciju. Piemērs:
“Esmu pārliecināts, ka daudzi no jums domā - kā visefektīvāk nokārtot šo mācību priekšmetu?”
Šie apgalvojumi ir spēcīgi, jo liek klausītājiem domāt un, iespējams, maina viņu perspektīvu.
3) Gatavojies jebkādai auditorijas reakcijai.
Ko tu darīsi, ja vairums piekritīs ar galvas mājienu? Ko teiksi, ja klausītāji būs pasīvi vai pat ignorēs tavu teikto? Šajā gadījumā noderēs iepriekš sagatavots papildus apgalvojums vai komentārs:
“Redzu, ka tas lika jums aizdomāties - tā ir bieža reakcija, tāpēc iedziļināsimies šajā jautājumā nākamajās 15 minūtēs.”
Tas palīdz tev saglabāt kontroli pār sarunu un uzturēt auditorijas uzmanību.
4) Lieto apgalvojumus runas sākumā un beigās.
- Sākumā - apgalvojumi ātri “atver” auditoriju un aktivizē sarunu.
- Beigās - apgalvojumi atstāj spēcīgu iespaidu un aicina uz rīcību.
Piemērs:
“95% no jums pēc divām stundām aizmirsīs šo informāciju, tāpēc pierakstiet trīs galvenos secinājumus un pārrunājiet tos ar kolēģiem.”
Papildu padoms
Pat ja auditorija klusē, sarunu var veidot. Saruna nav tikai vārdi, ko cilvēki saka - tā ir arī reakcija, skatieni, ķermeņa valoda, smaidi, piekrišanas vai šaubīšanās mājiens. Apgalvojumi ir instruments, kas palīdz šo sarunu uzsākt un uzturēt.
Kad tu apzināti izmanto apgalvojumus, tu ne tikai komunicē informāciju, bet arī iesaisti cilvēkus, ietekmē viņus un emocionāli sasaisti auditoriju ar savu vēstījumu. Tas padara tavu runu dzīvāku, spēcīgāku un atmiņā paliekošāku.