Bieži aizmirstie: UZAICINĀJUMI

Piedaloties konferencēs, semināros, sapulcēs un citos pasākumos ar prezentācijām, mani gandrīz vienmēr pavada neliela intriga. Konkrēti - kā runātājs “paņems” publiku pašā sākumā un kā viņš savu vēstījumu noslēgs beigās. Par ko gan te intriga, tu varētu jautāt?

Pārāk bieži es redzu nenopietnas sagatavošanās sekas. Tipiska aina - prezentācija, kas ir saturiski bagāts iztirzājums ar vāju ievadu un faktiski neesošu nobeigumu. It kā runātājs būtu aizgājis prom teikuma vidū. Par to, kā panākt, lai tā nenotiktu, - turpmākajās rindkopās.

Ievads: uzmanība jau ir, bet tā ir jāattaisno.

Prezentācijas ievaddaļā auditorijas uzmanība ir salīdzinoši ļoti augsta. Ir nomainījušās “dekorācijas”, ir gaidas, ir interese par to, kas tūlīt sekos. Taču ar to vien nepietiek. 

Šī uzmanība ir jāattaisno, skaidri parādot:

  • kāpēc šis temats ir aktuāls tieši tagad;
  • kā tas sasaucas ar klausītāju vajadzībām, interesēm vai problēmām.

Ja nepieciešams, ievadā var iekļaut arī īsu pašprezentāciju. Par to esmu rakstījis jau iepriekš, tāpēc šoreiz fokuss ir cits.

Nobeigums: vieta, kur dzimst (vai pazūd) ietekme.

Šī raksta centrā ir prezentācijas nobeiguma daļa. Un jā - es to rakstu arī savtīgu iemeslu dēļ. Esmu kļuvis maigi neiecietīgs pret klientu jautājumu: “Vai beigās vajag “paldies” slaidu?”  Gribētos, lai šāds jautājums pamazām izzūd kā kaut kas nedabisks.

Mana tipiskā atbilde ir vienkārša: esi cilvēks - izsaki pateicību pats. Tas nav jāraksta uz slaida. Taču daudz svarīgāk par pateicību ir kas cits - uzaicinājums. Uzaicinājums? Kas tas tāds? Angliski to apzīmē ar call to action. Un tā ir viena no svarīgākajām prezentācijas sastāvdaļām.

Kad uzaicinājums kļūst obligāts.

Vai uzaicinājums ir obligāts? Formāli - nē.

Taču tas kļūst obligāts brīdī, kad:

  • tu vēlies ietekmēt;
  • pārliecināt;
  • panākt, lai domāšana pārvēršas darbībā.

Lai ietekmēšana notiktu, runātājam prezentācija vienmēr jāuztver kā saruna. Jā, klausītāji var klusēt. Jā, jautājumu var nebūt. Un tomēr - tā ir saruna, kuru vadi tu. Laba retorika prezentācijā izmanto gan jautājumus, gan arī sarunu virzošus uzaicinājumus, kas konsekventi tuvina mērķim.

Kas ir uzaicinājumi?

Balstoties vācu komunikācijas speciālista Karstena Brēdemeiera pieejā, uzaicinājumi ir tieši aicinājumi rīkoties. 

Tie:

  • attiecas uz konkrētu darbību vai domāšanas virzienu;
  • ir skaidri;
  • uzrunā tieši;
  • un jā - tiem piemīt pavēles nokrāsa.

Ja vēlaties, lai klausītāji kaut ko izdara, ar stāstījumu vien nepietiks. 

Pēc K. Brēdemeiera domām uzaicinājumi var būt dažādi:

  • uzaicinājumi rīkoties;
  • uzaicinājumi domāt;
  • pirkšanas vilinājumi;
  • aicinājumi kaut ko darīt vai - tieši pretēji - nedarīt.

Lielā barjera: drosmes trūkums.

Un te parādās izaicinājums. Daudzi runātāji sev jautā: “Kā tad es tā tieši prasīšu auditorijai to, ko vēlos?” Bieži pietrūkst drosmes sastapties ar iespējamu konfrontāciju.

Tāpēc vēlmes tiek formulētas maigi, netieši, tās tiek iesaiņotas bezzobainās vārdu čaulās. Šādu piesardzību var saprast - tieši izteikti uzaicinājumi padara runātāja pozīciju ļoti skaidru. Un tieši tas arī ir spēks.

Kāpēc uzaicinājumi strādā?

Uzaicinājumi ir daudz spēcīgāki par vienkāršu stāstījumu vai pat jautājumiem. Kāpēc?

Tāpēc, ka tie neaicina domāt par lēmumu, bet jau pasniedz to gatavu.

Lasot šo, var rasties iebilde: “Jā, tie ir spēcīgi, bet skan nepieklājīgi.” Atbilde ir: jā un nē. Nē - jo ļoti daudz nosaka intonācija. Un jāatceras vēl kas būtisks: lielākā daļa klausītāju neanalizē uzaicinājuma pieklājību. Viņu prāts jau reaģē. Viņi pat nepamana, ka ir ļāvušies jūsu iepriekš izplānotajai sarunas gaitai.

Svarīgs brīdinājums: nepārdozēt.

Protams - arī uzaicinājumus var pārdozēt. Ja prezentācijā lietosiet tikai un vienīgi uzaicinājumus, rezultāts būs pretējs - auditorija bloķēsies un sāks pretoties.

Tāpēc jau runas plānošanas stadijā:

  • nosaki prezentācijas mērķi;
  • izvēlies vienu vai dažus uzaicinājumus, kas tuvina ideālajam rezultātam.

Daži praktiski uzaicinājumu piemēri:

  • Izsakiet savu viedokli!
  • Sniedziet savu vērtējumu!
  • Risiniet radušos situāciju!
  • Vadiet tālāku diskusiju par šo tematu!
  • Pabeidziet iesākto un piedāvājiet risinājumus!
  • Pierādiet, vai piedāvātais risinājums strādā!
  • Izklāstiet savu redzējumu!
  • Pasakiet!
  • Raksturojiet tipisku problēmsituāciju!
  • Akceptēsim šādu pieeju!
  • Lūdzu, dariet šādi!
  • Pierakstiet šīs tehnikas!
  • Padomājiet par sekām!
  • Vingrinieties!

Labs nobeigums nosauc mērķi vārdā.

Grūti būtu šo rakstu noslēgt labāk nekā ar Karstena Brēdemeiera atziņu: katrai sarunai ir mērķis, kas nozīmē vairāk nekā tikai sociāla rakstura skaņu radīšanu. Uzaicinājums šo mērķi nosauc vārdā.

Un nu man ir intriga par tavu nākamo uzstāšanos… :)