Iepazīstini ar sevi ietekmīgi

Iedomājies sevi, kad tiec aicināts uz skatuves vai auditorijas priekšā, ejot šos dažus desmitus metru. Tas liekas kā ilgs un nepatīkams gājiens “prožektoru gaismā”, visu klātesošo uzmanības centrā.

Šai sajūtai ir savs pamats. Tā kā esi uzmanības centrā, tu zini, ka visi rūpīgi vēro katru tavu soli, katru viltus smaidu. Auditorija, visi klātesošie burtiski skenē tevi – tavu apģērbu, frizūru, aksesuārus un, protams, ķermeņa valodu kopumā, kas ietver stāju, gaitu, galvas pozīciju. Viņi visi lasa signālus, kurus tavs ķermenis pārraida. Tiesa, lielākā daļa cilvēku to dara neapzināti.

Kā sagatavoties, ko tieši darīt šajās sekundēs, kas pavadītas ceļā uz skatuvi, tribīni vai vienkārši telpas priekšpusi? Ir dažas lietas, kuras tev vajadzētu apsvērt – poza (plecus atpakaļ), zods mazliet uz augšu, smaids ar redzamiem zobiem, pārliecināti soļi utt., taču galvenajai uzmanībai vajadzētu būt vērstai uz pašiem pirmajiem vārdiem, kas tiks teikti. Gatavojoties publiskajai runai, jau iepriekš ir jāizdomā, kas būs pirmais, kas tiks pateikts, kad būsi nostājies auditorijas priekšā, nopozicionējis sevi, ieturējis pauzi, un smaidot nodibinājis spēcīgu acu kontaktu.

Vai tu zini šos vārdus, pirmos pāris teikumus? Nē? Tev tie ir jāizdomā! Lūk, iemesls – tava auditorija rada pirmo iespaidu par tevi pāris sekunžu laikā kamēr tu iznāc tās priekšā, taču pirmais iespaids tiek nostiprināts, pabeigts ar to, ko un kā tu pasaki pašā sākumā. Tās kopumā ir aptuveni 20 sekundes. 20 sekundes, lai tu varētu “pārdot” sevi, radīt interesi, iegūt uzmanību.

Tas ir pārsteidzoši, cik daudz spriedumus cilvēki izdara par runātāju šajos pirmajos brīžos. Pamatojoties uz to, cik pārliecināts tu izskatīties un runā, un uz to, kas tiek pateikts pašā sākumā, auditorija izdarīs spriedumus par tavu kompetenci, panākumiem un vērtību kopumā. Vērtību, kuru auditorija varētu saņemt pretī, sniedzot pilnīgu uzmanību, iesaistoties mentālajā mijiedarbībā ar runātāju.

Lai sekmīgi iesāktu savu runu, kas parasti nozīmē iepazīstināt ar sevi, tev jāzina, kas tu esi, kāds ir tava darba rezultāts (vērtība), un kas ir tava darba rezultāta lietotāji (vērtības pircēji). Tātad, tas nav par to, kas tu esi kā persona. Viņiem ir vienalga. Viņiem tiešām ir vienalga. Auditorijā esošajiem cilvēkiem rūp tas, kas dod vērtību viņiem.