Klausītāji klausās. Bet vai viņi tevi dzird?

Viena no pirmajām uzvedības normām, ko iemācāmies jau bērnībā, ir pavisam vienkārša: kad kāds grupā runā - pārējie netraucē un klausās. Skolas stundas un universitātes lekcijas ir lieliska šīs normas ilustrācija. Taču ir viena problēma.

Tas, ka klausītāji pieklājīgi klusē un skatās runātāja virzienā, automātiski nenozīmē, ka viņi jūs patiešām dzird.

Uzmanība ir kā dimanti.

Ar uzmanību ir līdzīgi kā ar dimantiem.

Daudzi par to cīnās. Tikai daži to iegūst.

Kas cīnās par klausītāju uzmanību?

  • tu kā runātājs;
  • viedierīču paziņojumi;
  • ienākošie e-pasti;
  • domas par nākamo tikšanos;
  • iekšējie dialogi klausītāju galvās.

Tā ir sīva konkurence. Un tai ir jāprot apzināti sagatavoties.

Grūtākais uzdevums runātājam.

Jā - cilvēku uzmanības piesaiste un noturēšana ir visgrūtākais uzdevums neatkarīgi no nozares, kurā darbojies. Labā ziņa? Visbiežāk (es gribu ticēt, ka vienmēr!) runātājs zina, pie kā viņš iet.

Iespējams:

  • auditorija ir analizēta;
  • tās vajadzības ir apzinātas;
  • un ir skaidrs, kādu vērtību iespējams sniegt.

Un tieši šeit slēpjas būtisks moments. Domājot par uzstāšanās saturu, ir vērts iekļaut elementus, kas skaidri parāda: “Es saprotu, kas jūs esat un kāpēc jūs šeit esat atnākuši.”

Cieņa rada uzmanību.

Apzināti raisot sevī pateicību un cieņu pret auditoriju, runātājs: ar savu koptēlu, ar valodu, ar satura izvēli raida ļoti skaidru signālu: “Jūsu laiks man ir vērtīgs.” Un uzmanība bieži ir tieši tas, ko auditorija sniedz apmaiņā pret šo attieksmi.

8 praktiski veidi, kā parādīt patiesu ieinteresētību par auditoriju.

1. Nosauc auditoriju vārdā

Pasakiet klausītājiem, kas viņi ir.

“Šeit ir sapulcējušies energoefektivitātes jomas profesionāļi, tāpēc es uzreiz ķeršos pie praktiskākā - konkrētiem risinājumiem biroju ēkām. Teoriju atstāsim tiem, kas raksta pētījumus.”

Šāds ievads:

  • viegli “iekož”;
  • rada asociāciju ar profesionālismu;
  • emocionāli piesaista auditoriju jau pirmajās sekundēs.

2. Izsaki apgalvojumu.

Apgalvojumi liek domāt.

“83,6% cilvēku tic jebkuram skaitlim, ja tam blakus ir procentu zīme.” Šādi teikumi automātiski aktivizē klausītāja iekšējo dialogu: “Vai tas tiešām tā ir?” “Vai es tam piekrītu?” “Vai man arī tā ir?”

Apgalvojumi ir īpaši spēcīgi, ja tie:

  • saistīti ar auditorijas ikdienu,
  • izaicina ierastos priekšstatus.

3. Uztaisi mini aptauju.

Šī metode ir populāra - un pamatoti.

“Paceliet roku tie, kuri šonedēļ ir izmantojuši sabiedrisko transportu.”

Svarīgs nosacījums: aptaujai ir jāseko jēgai - salīdzinājumam, secinājumam, interesantam faktam vai humoram. Pretējā gadījumā tā paliek tukša aktivitāte.

4. Nosauci cilvēkus vārdos.

Ierodies laicīgi. Parunā ar cilvēkiem. Uzzini viņu vārdus, amatus, motivāciju.

Un pēc tam izmanto to savā uzrunā.

“Kārlis no Tet minēja pavisam citu skatījumu - viņiem svarīgākais nav energopatēriņš, bet datu kvalitāte…”

Šajā brīdī:

  • Kārlis jūtas pamanīts;
  • pārējie redz, ka tu nebaidiesimprovizēt;
  • kopējais uzticības līmenis aug.

5. Atsaucies uz faktiem un iepriekš dzirdēto.

Klausītāji parasti gaida vismaz vienu no trim lietām:

  • izklaidi;
  • jaunas zināšanas;
  • iesaisti.

Ja izvēlies mācīt kaut ko jaunu, pārliecinies, ka:

  • informācija ir atbilstoša konkrētajai auditorijai;
  • tā papildina viņu pieredzi;
  • un parāda, ka tu zini, pie kā esat atnācis.

6. Izsaki pateicību.

Pateicība ir spēcīgs signāls.

Pateicies:

  • par laiku;
  • par jautājumiem;
  • par komentāriem;
  • organizatoriem;
  • par auditorijas priekšzināšanām.

Pateicība = emocionālā inteliģence + profesionalitāte.

7. Atsaucies uz līdzīgām auditorijām.

Vienkārši un iedarbīgi.

“Šo jautājumu man uzdod gandrīz katrā grupā.”

“Ļoti interesanta doma - šādu vēl nebiju iepriekš dzirdējis.”

Šeit ir vieta arī nelielam blefam – klausītājiem to pārbaudīt ir gandrīz neiespējami.

8. Izstāsti stāstu par “tādiem kā viņi”.

Stāsti strādā vienmēr.

“Man reiz bija klients - pārdošanas speciālists. Gudrs, pieredzējis, ar daudziem “puniem pierē’”. Gluži kā jūs…”

Šādos brīžos klausītāji sāk redzēt sevi stāstā. Un uzmanība noturas līdz beigām.

Noslēgumā.

Cilvēku uzmanība šodien ir liela vērtība. Tā nav pašsaprotama - tā ir jānopelna.

Es novēlu no sirds priecāties par auditorijas uzmanību un izturēties pret to ar cieņu. Ja jūti, ka ar teoriju nepietiek un gribas arī praktisku treniņu - aicinu iepazīties ar Runas Kursu grupu apmācību piedāvājumu.