Relatīvisms un analoģijas

Rakstot šo rakstu, esmu Norvēģijā - fjorda krastā. Skatos uz kalnu ieskauto jūras atzaru un pēkšņi sajūtos pavisam mazs uz varenās ainavas fona. Šī sajūta liek domāt par relatīvismu - par to, cik ļoti uztvere ir atkarīga no atskaites punkta, pret kuru tu kaut ko salīdzini. Tieši tāpat ir ar informāciju.

Esmu vadījis publiskās runas treniņus daudzos uzņēmumos. Esmu redzējis tūkstošiem prezentāciju par visdažādākajiem tematiem. Un viena no tām man iespiedusies atmiņā īpaši spilgti. Tas bija “Rimi Latvija” loģistikas nodaļas darbinieka stāsts par noliktavu un milzīgo preču apjomu, kas tai iziet cauri katru dienu, nedēļu, mēnesi. Kāpēc es to atceros? Tāpēc, ka viņš neaprobežojās ar “sausiem” skaitļiem. Uz slaida parādījās dārgas Lamborghini automašīnas attēls. Tika nosaukta tās cena. Un tad - automašīnu skaits, kas katru mēnesi “pārnestā nozīmē” izripo cauri noliktavai.

Pēkšņi miljoni kļuva redzami.

Šis piemērs lieliski parāda, ka arī “sausos” datus vari pasniegt interesanti, izklaidējoši un viegli uztverami. Lieli absolūti skaitļi - miljoni eiro, simti tūkstoši vienību - cilvēka uztverei ir smagi. Savukārt dažas ekskluzīvas automašīnas šķiet daudz saprotamākas. Saku “šķiet”, jo, iespējams, tu ikdienā ar tādām nesaskaries. Taču tu zini - tās ir dārgas. Un ar to pietiek.

Šāda pieeja dara divas lietas:

• atvieglo uztveri;
• rada emociju.

Ja salīdzinājums ir trāpīgs, auditorijā rodas iespaida moments. Un tas jau ir pavisam cits līmenis. Emocija atver durvis ietekmei. Padomā par informāciju, ko tu gatavojies prezentēt. Kāds ir tavs salīdzinājums? Kāda analoģija? Kāds vienkāršojums? Cilvēki mūsdienās nealkst pēc informācijas. Viņi negrib, lai viņus vienkārši “informē”. Viņi grib saprast. Sajust. Ieraudzīt.

Rakstnieks un dokumentālo filmu autors Jon Ronson savā TED runā pasniedz faktu šādi:

“Viens no simts cilvēkiem ir psihopāts. Šajā auditorijā ir 1500 cilvēku. Piecpadsmit no jums ir psihopāti.” Un pēkšņi zālē iestājas kustība. Varbūt tu paskaties uz blakussēdētāju. Varbūt uz sevi. “Paga… tas par mani?”

Vienkāršs relatīvs skaitlis pārvērš auditoriju no pasīvas par iesaistītu.

Tas pats ar mākslinieku Chris Jordan. Runājot par vienreizlietojamo kafijas krūzīšu apjomu ASV dienā, viņš tās vizualizē kā milzīgu torni Brīvības statujas augstumā. Un tu nevis dzirdi skaitli, bet ieraugi absurdu. Un jūti.

Tieši tur sākas ietekme.

Kādā sarunā mēģināju pārliecināt savu draudzeni - ārsti radioloģi - atvērt privātpraksi. Es runāju par biznesa modeli, ienākumiem, stratēģiju. Viņa pasmaidīja un teica:

“Iedomājies, tu aizbrauc uz autoservisu, jo mašīnai kaut kas klab. Veic diagnostiku. Viņi atrod vainu. Tu jautā - cik maksā remonts? Un tev atbild - mēs tikai diagnosticējam, neremontējam.” Viņa turpināja: “Radioloģija bez integrācijas ārstēšanas procesā ir kā serviss, kas tikai pasaka, kas vainas, bet neko nesalabo.”

Ar vienu analoģiju viņa mani pārliecināja ātrāk nekā es ar pieciem biznesa argumentiem. Lūk, relatīvisma spēks. Tev ir izvēle - atstāt datus “vienus pašus” vai ietērpt tos kontekstā. Tu vari vienkārši informēt. Vai arī - ietekmēt. Jā, tas nozīmē domāt. Meklēt salīdzinājumus. Spiest sevi būt radošam. Taču ieguvums ir milzīgs - tu ne tikai pasaki, bet panāc, ka tevi saprot un sajūt.

Atceries - viss ir relatīvs. Arī tava informācija. 

Un noslēgumā - Einšteina ironiskā atziņa, kas šo tēmu pasaka vienā teikumā: “Sit with a pretty girl for an hour, and it seems like a minute. That’s relativity.” Lai tavas prezentācijas paiet kā minūte. Un atstāj iespaidu kā kalnu fjords.