Runātāja ķermeņa valoda? Sāc ar auditoriju!

Runas Kursu treniņos dalībnieki man bieži jautā par runātāja ķermeņa valodas nozīmi. Tas ir saprotami - 

cilvēkus interesē “pareiza” uzvedība uz skatuves: kur likt rokas, kā skatīties acīs, kādus žestus lietot un no kādiem izvairīties.

Par šo tematu ir sarakstīts ļoti daudz. Grāmatās un internetā netrūkst padomu par stāju, žestiem, acu kontaktu, smaidu un atvērtību. Šis raksts nav par to.

Šoreiz aicinu paskatīties uz ķermeņa valodu no citas puses - no klausītāju perspektīvas.

Kāpēc runātājam jālasa auditorijas ķermeņa valoda?

Vērojot citu uzstāšanās un analizējot arī savējās, esmu secinājis - runātājam ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību auditorijas ķermeņa valodai. Kāpēc?

Lai:

• saprastu klausītāju iesaistes pakāpi;
• nolasītu emocionālo fonu;
• sajustu, vai saturs un uzstāšanās “strādā”;
• un prognozētu iespējamos lēmumus.

Lai lasītu cilvēka ķermeņa valodu, kas atrodas dažus metrus no jums, pietiek ar acu kontaktu, redzēt cilvēku sejas. Pārējo sniedz perifērā redze - nav nepieciešams “noskenēt” auditoriju no galvas līdz papēžiem.

Tipiskas klausītāju pozas un to iespējamā nozīme

(Svarīgi: šīs ir interpretācijas, nevis absolūtas patiesības.)

1. Noliekšanās uz priekšu.

Elkoņi uz ceļiem vai galda - aktīva klausīšanās, interese, augsta motivācija uztvert saturu.

2. Atgāšanās krēslā.

Intereses samazināšanās vai pasīva klausīšanās. Garās prezentācijās tas var būt arī vienkārši ērtākas pozas meklējums, tomēr šādā pozā informācija tiek uztverta un iegaumēta vājāk.

3. Sakrustotas kājas.

Nav viennozīmīga skaidrojuma. Varbūt komforta meklējums, varbūt- emocionāla noslēgšanās.

4. Potīte uz ceļgala + atgāšanās.

Pozā, kas raksturīga vīriešiem, bieži nolasāma pārākuma vai skeptiskas attieksmes demonstrēšana. Ja to papildina plaukstas aiz galvas, signāls runātājam kļūst vēl skaļāks.

Ja esi klausītāja lomā - no šīs pozas noteikti vajadzētu izvairīties.

5. Pēdas pabīdītas zem krēsla.

Gatavība doties prom. Pēdas ir ķermeņa daļa, ko cilvēks ar apziņu kontrolē vismazāk - un līdz ar to pēdas ir “ļoti runīgas”.

6. Kājas apvītas ap krēsla kājām.

Paškontrole, saspringums, nevēlēšanās paust emocijas vai viedokli. Vai vienkārši “ērti”? Varbūt. 

7. Sakrustotas rokas uz krūtīm.

Emocionāla aizsardzība, atturība vai satura nepieņemšana.

Iespējamie risinājumi:

• iedot kaut ko rokās (izdales materiālus);
• uzdot jautājumu;
• iesaistīt sarunā personiski (ja situācija to ļauj).

8. Sakrustotas rokas + vienas rokas pirksti pie zoda

Salīdzinoši augsta uzmanības pakāpe. Vērtēšana, kritiska domāšana, lēmuma gatavošana. Ne vienmēr par labu runātājam - tāpēc šeit ir vērts “spēlēt gudri”.

9. Pirksti pie zoda vai lūpām.

Analītiska, koncentrēta klausīšanās. Neitrālas emocijas, dominē racionālais. Bieži kombinācijā ar vieglu galvas māšanu vai puspievērtām acīm.

10. Galvas balstīšana, aizklājot ausi.

Nogurums, intereses trūkums, vēlme “atslēgties”. Šeit ir brīdis domāt par dinamiku, piemēru, jautājumu vai pavērsienu. Noderēs arī medija maiņa – runātājs var pieiet pie tāfeles un sākt uz tās kaut ko shematiski zīmēt, pierakstīt – atbilstoši uzrunas saturam.

11. Galva balstīta uz plaukstas zem zoda

Ieinteresēta klausīšanās, domāšana, analīze. Ļoti laba poza – apstiprinājums runātājam.

12. Acu berzēšana, briļļu tīrīšana ar lejupvērstu skatienu

Nevēlēšanās skatīties, vizuāls pārsātinājums. Labs brīdis kopsavilkumam un noslēgumam.

13. Patiess smaids

Viss notiek pareizi. Patiesu smaidu vienmēr atpazīsi pēc sīkajām krunciņām ap acīm.

Ko šāda uzmanīga auditorijas ķermeņa valodas analīze dod runātājam?

Fokusēšanās uz saturu, acu kontakts un auditorijas ķermeņa valodas lasīšana palīdz atbrīvoties no destruktīvām domām: “Kā es izskatos?”, “Ko par mani padomās?”

Tām vienkārši neatliek vietas - visa uzmanība ir vērsta uz auditoriju.

Un ļoti svarīga piebilde - 

nevienu pozu vai žestu nedrīkst tulkot viennozīmīgi.

Tāpat kā viens vārds reti pasaka visu teikumu, arī viens žests nepasaka visu par cilvēka emocijām.Skaties uz pozu un žestu kopumu, uz kontekstu un dinamiku.

Noslēgumā - treniņš pašam sev.

Kad esi klausītāja lomā, piefiksē savas ķermeņa pozas. Uz mirkli tās “iesaldē” un pajautā sev: Ko es šobrīd jūtu? Kāda ir mana attieksme? Tas ir viens no ātrākajiem veidiem, kā iemācīties lasīt citus - jo cilvēki nav tik atšķirīgi, kā dažreiz mums šķiet.