Ja slaidā jau ir viss, kāpēc tur esi tu?

Tu gatavo prezentāciju. Ieliec slaidā galveno domu. Tad pievieno paskaidrojumu, jo bez tā var nesaprast. Vēl pāris faktu, lai izklausās pamatoti. Un tabulu, jo tā taču labi parāda situāciju. Viss īsti neietilpst, bet tam ir vienkāršs risinājums: mazāki burti. Gatavs. Tagad slaidā ir viss.

Vienīgi auditorijai vēl būs jāizvēlas, vai lasīt to visu vai klausīties tevī. Un šo konkurenci tu pats sev būsi sarūpējis.

Kā runātājs kļūst par fona mūziku

Iedomājies sevi klausītāja vietā. Uz ekrāna parādās apjomīgs teksts. Runātājs tikmēr turpina stāstīt. Tu sāc lasīt. Kaut kas no runātā dzirdas, bet tad pamani interesantu skaitli tabulā. Mēģini saprast, ar ko tas salīdzināts. Runātājs jau ir ticis līdz nākamajai domai. Tagad tu vairs īsti nezini, kuram sekot. Īpaši neveikli ir tad, ja runātājs saka kaut ko citu, nekā rakstīts slaidā. Lasīt vienu domu un vienlaikus uzmanīgi klausīties citu ir grūti. Kādā brīdī klausītājs vienkārši izvēlas vienu no abiem.

Reizēm viņš izvēlas telefonu. Tas vismaz neprasa sekot diviem stāstiem vienlaikus.

Cilvēki ir atnākuši uz dzīvu pieredzi

Prezentācijā tev ir iespēja izdarīt kaut ko tādu, ko pats fails nevar: pielāgot skaidrojumu cilvēkiem telpā. Tu vari pamanīt nesaprašanu un iedot piemēru. Vari uzdot jautājumu. Ieturēt pauzi. Parādīt, kāpēc kāds fakts ir būtisks tieši šai auditorijai. Tava balss, attieksme un spēja veidot kontaktu palīdz klausītājiem sekot domai. Ja visu uzmanību aizņem ekrāns, liela daļa šīs iespējas paliek neizmantota. Tu esi ieradies klātienē, bet galveno darbu uzticējis slaidiem. Tāpēc, gatavojoties prezentācijai, ir vērts pajautāt sev: ko cilvēki iegūs no tā, ka šo stāstu es? Atbilde palīdz saprast arī to, kam jāpaliek slaidos.

Slaids kā ceļmalas plakāts

Man patīk slaidus salīdzināt ar plakātiem, kurus kāds uz brīdi uznes uz skatuves un pēc tam aiznes. Tie palīdz izcelt konkrētu domu.

Vēl viens salīdzinājums: tu brauc pa šoseju ar 90 kilometriem stundā un ieraugi ceļmalas plakātu. Cik daudz tajā vari paspēt izlasīt? Virsrakstu. Dažus vārdus. Pamanīt attēlu. Ja uz plakāta būtu uzņēmuma vēsture, pakalpojumu apraksts un direktora uzruna, tu, visticamāk, nepaspētu novērtēt šo rūpīgo darbu.

Arī prezentācijas laikā klausītāja uzmanība ir kustībā. Viņš klausās, domā par dzirdēto un mēģina to sasaistīt ar savu pieredzi. Slaidam vajadzētu palīdzēt ātri uztvert būtisko un atgriezties pie tava stāsta.

Ko likt slaidā?

Sāc ar jautājumu: kas cilvēkam šajā brīdī ir jāierauga, lai mana doma kļūtu skaidrāka? Dažreiz tas ir viens skaitlis. Citreiz fotogrāfija, salīdzinājums vai vienkārša shēma. Reizēm pietiek ar īsu teikumu. 

Piemēram, tu gribi pastāstīt, ka uzņēmuma klientiem pārāk ilgi jāgaida atbilde. Slaidā var salikt visu: saziņas kanālus, vidējos atbilžu laikus, klientu atsauksmes, problēmas aprakstu un piecus priekšlikumus. Bet vari arī parādīt: «Klients atbildi gaida vidēji 3 dienas.» Un tad izstāstīt, ko tas nozīmē, kāpēc tā notiek un ko piedāvā mainīt. Ja vēlāk vajadzīgs kanālu salīdzinājums, parādi to nākamajā slaidā. Auditorijai nav jāsaņem viss vienlaikus.

Pieci veidi, kā atbrīvot slaidus

1. Vienā slaidā izcel vienu galveno domu

Ja slaidā mēģini pierādīt trīs dažādas lietas, apsver iespēju tās sadalīt. Tas palīdz arī pašam runātājam. Ir vieglāk saprast, kāpēc konkrētais slaids parādās un ko ar to gribi panākt. Pārbaude ir vienkārša: vai vari vienā teikumā pateikt, kāda ir šī slaida galvenā doma?

Ja vajadzīgs garš ievads un vairāki «un vēl», iespējams, tajā ir par daudz.

2. Virsrakstā pasaki būtisko

Virsraksts «Rezultāti» pasaka, par ko būs slaids. Taču tas vēl nepalīdz saprast, ko rezultāti rāda. «Atkārtoto pirkumu skaits pieaudzis par 20%» jau dod skaidru vēstījumu. Tas pats attiecas uz tādiem virsrakstiem kā «Situācijas analīze», «Nākotnes perspektīvas» un «Cita svarīga informācija». Pēdējais vispār ļauj saglabāt intrigu gandrīz bezgalīgi.

Palīdzi klausītājam uzreiz ieraudzīt galveno. Vai arī taisi slaidu bez virsraksta.

3. Skaitļiem iedod nozīmi

Pilna tabula var būt vajadzīga analīzei. Uzstāšanās laikā bieži pietiek izcelt to daļu, uz kuru balstās tavs secinājums. Ja rādi diagrammu, pasaki, kas tajā jāpamana. Iezīmē svarīgo līniju, periodu vai atšķirību. Klausītājiem nevajadzētu minēt, kurā no divpadsmit stabiņiem ir paslēpta tava galvenā doma.

4. Paskaidrojumus pārcel uz runātāja piezīmēm

Daļa teksta slaidos atrodas tāpēc, lai runātājs neko neaizmirstu. Tas ir saprotami. Taču tavas atgādnes nav obligāti jālasa visai auditorijai. Izmanto runātāja piezīmes vai atsevišķu plānu. Tajā vari turēt piemērus, pārejas, faktus un formulējumus, kurus gribi atcerēties. Slaidā atstāj to, kas vajadzīgs klausītājiem.

5. Izmēģini prezentāciju balsī

Atver slaidu un izstāsti paredzēto. Vai tu vari runāt, nepagriežoties pret ekrānu un nelasot visu pēc kārtas? Vai slaids palīdz tavai domai? Vai arī jūti pienākumu izskaidrot katru tajā ievietoto detaļu? Izmēģinājumā bieži atklājas, ka kāds slaids ir pārslogots vai vispār nav vajadzīgs. To izņemt pirms prezentācijas ir daudz vieglāk nekā mēģināt glābt situāciju auditorijas priekšā ar frāzi: «Šis ir mazliet sarežģīti, bet es ātri iziešu cauri.»

«Bet man prezentācija pēc tam jānosūta!»

Tas ir pamatots iebildums. Failam, ko cilvēks lasa patstāvīgi, vajag vairāk paskaidrojumu. Tāpēc ir vērts sagatavot arī materiālu lasīšanai: papildinātu prezentācijas versiju, īsu kopsavilkumu vai pielikumu ar datiem. Tad uzstāšanās laikā vari rādīt skaidrus, viegli uztveramus slaidus, bet pēc tam nosūtīt visu, kas nepieciešams detaļu izpētei. Citādi viens fails mēģina vienlaikus būt gan vizuāls atbalsts runātājam, gan pilnvērtīgs dokuments. Šīs vajadzības bieži velk to pretējos virzienos.

Mazāk teksta prasa labāku sagatavošanos

Atbrīvot slaidus nenozīmē vienkārši izdzēst pusi satura un cerēt, ka pārējais kaut kā izstāstīsies. Jāsaprot, ko gribi pateikt, kādā secībā un ar kādiem piemēriem. Jāzina, kur vajadzīgs attēls, kur skaitlis un kur pietiek ar tavu skaidrojumu. Tas prasa darbu. Toties prezentācijas laikā tev ir lielāka iespēja veidot kontaktu ar cilvēkiem un vadīt viņu uzmanību. Sāc ar savu nākamo prezentāciju. Atver vienu pārslogotu slaidu un pajautā: «Ko šeit cilvēkiem vajag ieraudzīt, un ko es varu pastāstīt pats?» Iespējams, burti beidzot atkal kļūs salasāmi. Un auditorija pamanīs arī tevi.

Ja vēlies trenēt prasmi veidot skaidru prezentāciju un pārliecinoši to izstāstīt, ieskaties https://oskarspriede.lv/runas-kursi.