Tu neesi svarīgākais cilvēks savā prezentācijā

"Auditorijai neinteresē tavs CV. Viņus interesē, ko tu vari dot viņiem."

Vai esi kādreiz aizdomājies, kas patiesībā interesē cilvēkus brīdī, kad tu stāsti par sevi?

2014. gadā es piedzīvoju kādu atklāsmi, kas uz visiem laikiem mainīja manu skatījumu uz publisko runu.

Tas notika Rīgas Tehniskajā universitātē, kur biju uzaicināts uzstāties RTU Absolventu asociācijas seminārā. Stāvēju amfiteātra tipa auditorijas malā un gaidīju savu kārtu. Man priekšā bija aptuveni 80 cilvēku un 20 minūtes, lai viņiem pastāstītu kaut ko vērtīgu.

Biju sagatavojies, taču uztraucos. Sirds sitās straujāk, plaukstas bija nedaudz mitras, un es prātoju, kā mani uztvers.

Vai es viņiem patikšu? Vai spēšu viņus ieinteresēt? Vai mana uzstāšanās būs pietiekami laba?

Tad paskatījos uz auditoriju, un man ienāca prātā kāda vienkārša doma.

Šie cilvēki nav atnākuši domāt par mani. Viņi ir atnākuši iegūt kaut ko sev.

Katram no viņiem bija savas intereses, vajadzības un iemesli, kāpēc viņš izvēlējies pavadīt šo laiku seminārā. Viņiem nebija svarīgi, vai es jūtos pietiekami pārliecināts. Viņus interesēja, vai man būs kas noderīgs, ko pateikt.

Šī atziņa mani pārsteidzoši nomierināja. Pēkšņi vairs nebija tik svarīgi, kā es izskatīšos citu acīs. Svarīgāk kļuva tas, ko cilvēki iegūs no manas uzstāšanās.

Un tieši tur sākas laba komunikācija.

Auditorija neklausās, lai uzzinātu visu par tevi

Publiskajā runā mēs bieži pieļaujam kļūdu: koncentrējamies uz sevi.

Domājam par savu tēlu, zināšanām, pieredzi, reputāciju un to, kādu iespaidu atstāsim.

Tas pats notiek arī ikdienas komunikācijā. Iepazīstoties ar jaunu cilvēku, mēs mēdzam sākt ar amata nosaukumu, uzņēmuma aprakstu vai profesionālās pieredzes uzskaitījumu.

"Es esmu projektu vadītājs."

"Es pārstāvu uzņēmumu, kas nodarbojas ar IT risinājumiem."

"Man ir 15 gadu pieredze savā nozarē."

Šī informācija nav nepareiza. Taču tai bieži pietrūkst paša svarīgākā: atbildes uz klausītāja neizteikto jautājumu - "Kas man no tā?". Citiem vārdiem, kāpēc man būtu interesanti turpināt šo sarunu?

Cilvēki ne vienmēr interesējas par tavu profesiju, amatu vai darba procesu. Viņus daudz vairāk interesē vērtība, ko tu radi, un problēmas, kuras palīdzi atrisināt.

Tu neesi prezentācijas galvenais varonis

Iedomājies prezentāciju, kurā uzņēmuma pārstāvis 15 minūtes stāsta par uzņēmuma vēsturi, darbinieku skaitu, struktūru un sasniegumiem.

Iespējams, viss teiktais ir patiess un nozīmīgs. Taču klausītājs domā: "Kā tas attiecas uz mani?". Tagad iedomājies, ka tā pati prezentācija sākas ar problēmu, kuru auditorija labi pazīst, un parāda, kā uzņēmums palīdz to atrisināt. Informācija par uzņēmumu joprojām var būt vajadzīga. Taču tagad tai ir konteksts.

Tavs uzdevums nav pierādīt, cik daudz tu zini. Tavs uzdevums ir palīdzēt auditorijai saprast, kāpēc tas ir svarīgi viņiem.

Tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no savas personības vai sasniegumiem. Gluži pretēji. Tava pieredze kļūst vērtīgāka, kad cilvēki saprot, kā viņi no tās var iegūt.

Maini skatpunktu: no amata uz vērtību

Kādā tīklošanās pasākumā iepazinās divi cilvēki.

Pirmais jautāja:

"Kas jūs esat?"

Otrais atbildēja:

"Es esmu bērnu grāmatu autors."

Tā ir korekta atbilde. Taču tā vēl neko daudz nepasaka par to, kāpēc šī nodarbošanās ir nozīmīga.

Tagad iedomājies citu atbildi:

"Es palīdzu bērniem iemīlēt lasīšanu. Rakstu grāmatas, kuras viņi grib lasīt paši, bez vecāku pierunāšanas."

Vai jūti atšķirību? Pirmajā gadījumā cilvēks nosauc savu profesiju. Otrajā viņš parāda sava darba vērtību. Un tieši otrā atbilde daudz dabiskāk rosina nākamo jautājumu: "Kā jums tas izdodas?"

Laba pašprezentācija nav monologs, kurā izstāsti visu par sevi. Tā ir sarunas sākums, kas otrā cilvēkā rada interesi.

Trīs jautājumi, kas palīdz izveidot labāku pašprezentāciju. 

Pamēģini paskatīties uz savu profesionālo darbību no trim skatpunktiem.

1. Kas tu esi un ko dari?

Nosauc savu nodarbošanos vienkāršā, saprotamā valodā.

Tev nav jāizmanto sarežģīti amatu nosaukumi vai profesionālais žargons. Jo ātrāk otrs cilvēks saprot tavu darbības jomu, jo vieglāk turpināt sarunu.

2. Kam tu palīdzi?

Padomā par sava darba rezultāta lietotājiem.

Tie var būt klienti, kolēģi, uzņēmumu vadītāji, bērni, vecāki vai sabiedrība kopumā.

Šis jautājums palīdz pārcelt uzmanību no tevis uz cilvēkiem, kuriem tavs darbs ir nozīmīgs.

3. Kādu vērtību tu viņiem radi?

Šis ir svarīgākais jautājums.

Ko cilvēki iegūst, pateicoties tavam darbam?

Ko viņi var izdarīt ātrāk, vienkāršāk vai labāk? No kādām problēmām viņi izvairās? Kā mainās viņu ikdiena?

Piemēram:

Nevis: "Es izstrādāju uzņēmumiem datu analīzes risinājumus."

Bet: "Es palīdzu uzņēmumu vadītājiem pieņemt labākus lēmumus, pārvēršot sarežģītus datus saprotamā informācijā."

Nevis: "Es esmu prezentēšanas prasmju treneris."

Bet: "Es uztrenēju cilvēkus skaidri un pārliecinoši izstāstīt savas idejas, lai auditorija viņus sadzirdētu."

Atšķirība ir neliela vārdos, bet būtiska klausītāja uztverē.

Izvairies no vārdiem, kas liek cilvēkiem domāt pārāk daudz

Ir vēl kāda nianse. Stāstot par sevi, mēs mēdzam izmantot vārdus, kas pašiem šķiet precīzi, bet citiem neko daudz neizsaka. "Risinājumi", "platformas", "objekti", "lietotāji", "inovatīvi pakalpojumi". Šādi vārdi dažkārt ir nepieciešami, taču tie var padarīt vēstījumu abstraktu.

Salīdzini:

"Mēs izstrādājam risinājumus procesu optimizācijai."

Un:

"Mēs palīdzam uzņēmumiem samazināt laiku, ko darbinieki pavada, manuāli apstrādājot dokumentus."

Otrajā gadījumā klausītājam ir daudz vieglāk iztēloties konkrētu ieguvumu. Jo mazāk darba auditorijai jāiegulda, lai saprastu tavu domu, jo lielāka iespēja, ka tā šo domu atcerēsies. Vai tas nozīmē, ka par sevi vispār nevajag runāt? Protams, ne. Tava pieredze, zināšanas un personība ir svarīgas. Tās palīdz veidot uzticēšanos. Taču ir būtiska atšķirība starp diviem jautājumiem:

"Ko es gribu par sevi pastāstīt?"

un

"Kas šiem cilvēkiem par mani būtu jāzina, lai viņi saprastu manis piedāvāto vērtību?"

Pirmais jautājums mudina uzskaitīt faktus. Otrais palīdz atlasīt svarīgāko. Šī pieeja noder ne tikai publiskajā runā. Tā strādā arī darba intervijās, klientu tikšanās reizēs, pārdošanas sarunās un tīklošanās pasākumos.

Mazs uzdevums pirms nākamās iepazīšanās

Uzraksti savu ierasto pašprezentāciju. Tikai divos vai trīs teikumos.

Pēc tam pārlasi to un pajautā sev:

• Vai es tikai stāstu, kas es esmu un ko daru?
• Vai otram cilvēkam kļūst skaidrs, kam es palīdzu?
• Vai es pasaku, kādu vērtību mans darbs rada?

Ja nepieciešams, pārraksti savu iepazīšanās tekstu.

Un nākamajā sarunā izmēģini jauno versiju.

Pievērs uzmanību tam, kas notiek pēc taviem pirmajiem teikumiem. Vai cilvēks uzdod papildu jautājumus? Vai izrāda interesi? Vai saruna kļūst dabiskāka? Tā būs daudz vērtīgāka atgriezeniskā saite nekā perfekti noskaitīts amata apraksts. Galvenais nav tas, ko tu pateici.

Atgriežoties pie tās dienas RTU auditorijā, atceros, cik ļoti mainījās mana sajūta, kad pārstāju domāt par sevi un sāku domāt par klausītājiem. Uztraukums pilnībā nepazuda. Taču tam vairs nebija tik lielas nozīmes. Jo man bija svarīgāks uzdevums: panākt, lai cilvēki no šīm 20 minūtēm kaut ko iegūtu. Un šī ir doma, kuru vēlos atstāt arī tev.

Nākamreiz, gatavojot prezentāciju vai iepazīstinot ar sevi, nesāc ar jautājumu "Ko es gribu pateikt?"

Sāc ar citu: "Ko es gribu, lai šie cilvēki iegūst?"

Jo laba komunikācija nav stāsts par to, cik svarīgs esi tu. Tā ir prasme panākt, lai tas, ko tu saki, kļūst svarīgs otram cilvēkam.