Kurss ir organizēts kā padziļināts treniņš. Tas aptver
būtiskākos prezentācijas aspektus – runu, ķermeņa
valodu, argumentētu saturu un slaidus. Treniņš paredz
virkni mājasdarbu un to prezentēšanu, kas dalībniekiem dod iespēju praktizēties un pielietot iegūtās zināšanas.
Kursā tiek iemācīts kā:
Kursa ietvaros tika sasniegti izvirzītie mērķi. Dalībnieki mācību procesā jutās brīvi un komfortabli.
Darbinieki ieguvuši drosmi un prezentēšana kļuvusi efektīvāka.
Apmācībās gūtās zināšanas darbinieki pielieto ikdienā.
Kursi tiem, kam publiska uzstāšanās ir darba nozīmīga sastāvdaļa.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa cilvēku ir “vizuāliķi”, iespaidīgi slaidi lieliska papildina runātāju, izraisot klausītājos emocijas. Atbilstoši noformēts slaids parasti satur kādu asociāciju, metaforu vai koncepcijas ilustrāciju, kas klausītājiem atvieglo informācijas uztveršanu.
Tomēr nepieciešams atcerēties, ka slaidi ir vizuāls medijs, kas papildina runātāju, paspilgtina tā teikto. Nevajadzētu paļauties uz skaistiem slaidiem un kā runātājam “aiz tiem slēpties”. Slaidi ir palīglīdzeklis.
Publiskajā runā galvenais ir sakārtotas emocijas un iekšēja pārliecinātība. Pārliecinātību klausītāji burtiski nolasa no runātāja kopējā tēla un viņa ķermeņa izpausmēm, tā caurstrāvo arī runātāja balsi, kas kopā ar neverbālo valodu rada vislielāko ietekmi.
Apģērbam ir svarīga loma, tas ir daļa no kopējā tēla un ietekmē neverbālo komunikāciju. Prezentācijās jāatceras, ka apģērbam ir jābūt atbilstošam konkrētajai situācijai un apstākļiem, tam jāizceļ labākais runātājā un jāmaskē to, ko negribam afišēt. Apģērbam ir jābūt tīram un atbilstošam runātāja izmēram.
Publiskajā runā vajadzētu lietot lietišķā stila ietekmīgās krāsas – zils, melns, balts, purpursarkans, bēšs, pelēks, violets. Izvairīties vajadzētu no mazāk ietekmīgajiem zemes toņiem – brūns, zaļš utt. Kostīms vai lietišķa žakete lieliski izcels plecu līniju un radīs papildu ietekmi.
Tomēr publiskajā runā galvenais ir sakārtotas emocijas un iekšēja pārliecinātība. Pārliecinātību klausītāji burtiski nolasa no runātāja kopējā tēla un viņa ķermeņa izpausmēm, tā caurstrāvo arī runātāja balsi, kas kopā ar neverbālo valodu rada vislielāko ietekmi.
Iepriekš sagatavota runa labi derēs situācijās, kad jāuzstājas ļoti lielā auditorijā ar salīdzinoši īsu uzrunu, tipiski – stāvot aiz podesta (piemēram, augstskolas izlaidumā). Lietišķajā un biznesa vidē šādas situācijas ir reti, tāpēc gatavot runu kā lasāmu materiālu nevajadzētu.
Ja pirms uzstāšanās ir sajūta, ka būs nepieciešamas piezīmes, iesakāms aprobežoties vien ar atslēgvārdiem. 3 – 5, maksimums 7 atslēgvārdi vai vārdu savienojumi (jēdzieni, ne teikumi!) būs pilnīgi pietiekami, lai mirklī, kad pazudis domu pavediens, sev atgādinātu par stāstāmo.
Svarīgi ir atcerēties, ka publiskajā runā galvenais ir sakārtotas emocijas un iekšēja pārliecinātība. Pārliecinātību klausītāji burtiski nolasa no runātāja kopējā tēla un viņa ķermeņa izpausmēm, tā caurstrāvo arī runātāja balsi, kas kopā ar neverbālo valodu rada vislielāko ietekmi.
Pilnīgi precīzi! Publiskajā runā galvenais ir sakārtotas emocijas un iekšēja pārliecinātība. Pārliecinātību klausītāji burtiski nolasa no runātāja kopējā tēla un viņa ķermeņa izpausmēm, tā caurstrāvo arī runātāja balsi, kas kopā ar neverbālo valodu rada vislielāko ietekmi.
Gatavojoties uz svarīgu uzstāšanās reizi, nepieciešams nopietni strādāt ar savām emocijām, jo tieši tās vada ķermeņa valodu. Visi klausītāji lasa ķermeņa valodu, lielākā daļa – neapzināti. Ar apziņu tiek uztverts saturs, savukārt zemapziņa dod sajūtu par klausītāju – patīk/nepatīk, aizrauj/garlaiko, pārliecina/atstāj vienaldzīgu, rada pievilcīgumu/kaitina utt.
Jebkurā uzstāšanās reizē ir svarīgi domāt par sevi kā par saimnieku konkrētajā situācijā, tātad – ne augstprātīgi un ne ar pārlieku pazemību.