Šīs runas parasti ir kas vairāk par vienkāršu vēršanos pie iedzīvotājiem. Valstij zīmīgos datumos auditorija…
Lasīt vairāk
Šīs runas parasti ir kas vairāk par vienkāršu vēršanos pie iedzīvotājiem. Valstij zīmīgos datumos auditorija gaida uzmundrinājumu, kopības sajūtu, skatu nākotnē.
«Kādus mērķus izvirzīsim – tādā pasaulē dzīvosim. Tāpēc nebaidīsimies no augstiem, pat šķietami nesasniedzamiem mērķiem. Latvijas patrioti nenobijās pirms 95 gadiem, un mēs ieguvām savu valsti,» savā runā izsakās valsts prezidents Andris Bērziņš.
Izdevās daļēji. Liela nozīme ir tomēr izteiksmes formai
Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds atzīst: svētku runa ir kā sprints – īsā laikā jāprot pateikt galvenais. Prezidentam tas esot izdevies tikai daļēji.
«Manuprāt, 18. novembris ir tā diena, kad pasvītrot pilsoniskās iesaistes nozīmi. Izlasot runu, varēja rasties iespaids, ka esam zemnieku tauta un mums raksturīga nacionāla kultūra. Varēja pasvītrot dažādu tautību cilvēku iesaisti Latvijas valsts celtniecībā, un vēl kaut kādus konkrētākus formulējumus, ko valsts augstāko amatpersonu ieskatā mums būtu jādara tuvākajā laikā,» domā profesors Juris Rozenvalds.
«Kas tad publiskos pasākumos ir galvenais? Saturs vai forma? Augstāko amatpersonu runas, protams, var analizēt no vēstījuma viedokļa, taču jāņem vērā, ka runas viņi galvenokārt paši neraksta.
Simboliskā nozīme tiek ielikta, tieši pasakot to runātāja lūpām. Un šeit arī parādās, cik liela nozīme ir izteiksmes formai…» domā eksperts.
Galvenais, lai tev notic!
Oskars Priede ir publiskās uzstāšanās eksperts. Līdz ar to viņš galveno uzmanību pievērsa veidam, nevis ko prezidents teica, bet kā.
«Šāda tipa uzrunās, kad prezidents uzrunā tautu, formai ir izšķiroša nozīme,» uzsver Oskars Priede.
Viņš uzskata, ka pat ļoti laba runa var palikt nepamanīta, ja tas notiek formāli, bezpersoniski un bez personīgas vēršanās pie tautas, ko tā gaida. Nav jārunā no galvas, kā to darīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Galvenais panākt, lai tev notic.
«Uzrakstītai runa nav nekādas vainas. Svarīgi ir kā tu sāc un kā beidz. Vidu cilvēki neatceras.
Ja tu atnāc un saki «godātie Latvijas ļaudis», un šos trīs vārdus nolasi no lapas, tad kaut kas nav kārtībā…» domā eksperts.
Par veiksmīgu publisku runu tiek uzskatīta tāda, kas paliek atmiņā, kuru citē un kas raisa rezonansi.
Ka cilvēki kaut ko gaida, apliecina cilvēkiem piepildītā pieminekļa pakāje un skatītāju daudzums pie televīzijas ekrāniem.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/486941-eksperts_ja_prezidents_uzrunas_sakumu_nolasa_no_lapas_kaut_kas_nav_kartiba