Apgalvojumi

Publiskas runas laikā auditorijā esošajiem patīk, ja ar tiem veido sarunu.

Tas, ko jūs tikko izlasījāt ir apgalvojums.

Laba prezentācija = saruna. Lai sekmīgi veidotu sarunu, kurā runātājs ir tikai viens, nepieciešams rūpīgi domāt par publiku iesaistošajiem prezentācijas elementiem. Viens no veidiem kā iesaistīt publiku – izteikt apgalvojumus.

Apgalvojumi ir lieliska publiskas runas sastāvdaļa, jo tos ir ļoti grūti ignorēt. Analoģiju varam meklēt fizikā: Ņūtona trešais likums nosaka to, ka katrai darbībai ir pretdarbība. Publiskas runas laikā klausītājs, kad dzirdējis apgalvojumu, visticamāk uz to reaģēs gan racionāli, gan emocionāli. Reakcijas varētu būt dažādas, tās atkarīgas no konkrētās situācijas, izteiktā apgalvojuma, klausītāju zināšanām un pieredzes. Auditorijas vairums uz  apgalvojumu reaģēs vienoti. Reakcija varētu izpausties kā piekrišana, noliegšana, izbrīns, prieks, līdzjūtība, šoks utt. Plānojot uzstāšanos, ir iespējams ar samērā augstu precizitāti paredzēt auditorijas reakciju (pie nosacījuma, ka runātājs zina, pie kā iet). Piemēram, esot uzņēmēju auditorijā un runājot par ražošanas procesu optimizāciju, var salīdzinoši droši uzstāšanās ievadā izteikt apgalvojumu – “mēs visi, kas esam šajā auditorijā, gribam savā biznesā nopelnīt vairāk”.

Neapšaubāmi, runātājam ir ērti, ja viņa izteiktajam apgalvojumam vairums klātesošo piekrīt. Tādejādi auditorija “noskaņojas” uz runātāja viļņa un tam ir vieglāk ietekmēt klausītājus un sasniegt prezentācijas mērķi. Tomēr nevajadzētu baidīties no apgalvojumiem, kuri ir provokatīvi vai izraisa negatīvas emocijas, ja tas ir saskaņā ar runas tematu. Laba prezentācija uzrunā abas klausītāja smadzeņu puslodes, tātad arī emocionālo. Cilvēki ir emocionālas būtnes un lēmumus galvenokārt pieņem emocionāli. Tāpēc nepieciešams plānot uzstāšanos tā, lai tā raisa emocijas. Jauki, ja pozitīvās, taču varētu būt arī negatīvās.

Ja lasot augstākminēto, jūtat, ka varat man piekrist par apgalvojumu efektivitāti, jums varētu būt interesanti šie daži padomi:

1) Izdomājiet apgalvojumu(s) jau uzstāšanās plānošanas stadijā.

2) Pārdomājiet, kāds būs jūsu apgalvojums – vienkāršais vai drosmīgais. Vienkāršie apgalvojumi ir tādi, uz kuriem auditorijā esošajiem ir neiespējami nepiekrist. Piemēram – “mēs visi esam sapulcējušies šajā konferenču zālē burvīgā piektdienas rītā, lai iemācītos paņēmienus stresa noņemšanai publiskas runas laikā”. Ja klausītājs ir labprātīgi atnācis uz semināru par konkrēto tēmu, ja ir piektdienas rīts un tas ir skaists, ja pasākums norit konferenču zālē, klausītājā automātiski radīsies piekrišanas sajūta. Ņemiet vērā, ka šie apgalvojumi ir salīdzinoši primitīvi, tie nedod vērtību klausītājiem, tāpēc tos lietojiet limitēti. Un tomēr tie strādā.

Drosmīgais apgalvojums atšķirsies ar to, ka tas būs radošs un oriģināls, atbilstošs konkrētajai situācijai. Es to saucu par drosmīgo, jo nepieciešams saņemties, lai tādu izteiktu, nezinot, vai vairums klausītāju piekritīs un vai reaģēs tā kā to grib runātājs. Piemērs: universitātes lektors pirmā kursa pirmajā lekcijā pasaka: “esmu drošs, ka teju katrs klātesošais šobrīd domā – kas mani sagaida šajā priekšmetā, kā to vieglāk nokārtot?” Šādu apgalvojumu burvība ir arī tā, ka tie klausītāji, kas iepriekš nebija ar tādām domām galvā, var uz tām tikt “noregulēti”.

3) Esiet gatavi jebkādai auditorijas reakcijai. Ko darīsiet un ko teiksiet, ja vairums piekrītoši mās ar galvu. Un ko darīsiet, ja klausītāji izturas pasīvi un ignorē teikto? Šādā grūtā situācijā derēs nākamais iepriekš sagatavotais apgalvojums vai komentārs, piemēram, “re, tā jau es domāju, ka manis teiktais jums liks aizdomāties; tā man ir vairumā šādu situāciju; tāpēc iedziļināsimies šajā jautājumā turpmākajās 10 minūtēs…”.

4) Lietojiet apgalvojumus runas sākumā, lai maksimāli ātri atraisītu auditoriju un panāktu sarunas sākšanos. Lietojiet apgalvojumus runas beigās, lai atstātu spēcīgu iespaidu, piemēram: “95% klātesošo pēc 2 stundām būs manis teikto aizmirsuši un jauniegūto informāciju neizmantos (apgalvojums). Tāpēc aicinu pierakstīt 3 galvenos secinājumus… (aicinājums uz rīcību).

Aicinu “saudzēt” savu auditoriju un domāt par to, lai tā tiktu iesaistīta, lai ar to veidotos saruna. Pat ja neviens no klausītājiem nesaka neko, sarunas veidošana ir iespējama. Viens no veidiem – apgalvojumu izteikšana.