Relatīvisms un analoģijas
Rakstot šo bloga ierakstu, esmu Norvēģijā, fjorda krastā. Raugoties uz kalnu ieskauto jūras atzaru, sajūtos niecīgs uz varenās ainavas fona. Šī sajūta mani vedina uz domām par relatīvismu un to,
cik ļoti cilvēka uztvere ir saistīta ar bāzi, pret kuru tiek salīdzināta konkrētā lieta, parādība, notikums vai persona.
Esmu vadījis publiskās runas treniņus daudz uzņēmumos. Tajos visi dalībnieki ir prezentējuši dažāda veida informāciju. Kopumā esmu redzējis simtiem prezentāciju par dažādām tematikām. Saistībā ar raksta tēmu jāatzīmē kāda prezentācija, kura iespiedusies atmiņā īpaši spilgti. Tas bija “Rimi Latvija” loģistikas nodaļas darbinieka stāsts par Rimi noliktavu un milzīgo preču daudzumu, kāds caur to “iziet” katru dienu, nedēļu, mēnesi. Kāpēc joprojām atceros šo prezentāciju? Tāpēc, ka tajā tika lietots interesants salīdzinājums – uz slaida tika parādīts dārgas Lamborgini automašīnas attēls, pieminēta šādas mašīnas cena un nosaukts automašīnu skaits, kas katru mēnesi [pārnestā nozīmē] izripo cauri noliktavai.
Minētais piemērs ir laba ilustrācija tam, ka “sausus” datus ir iespējams pasniegt interesantā, izklaidējošā un auditorijai salīdzinoši viegli uztveramā veidā.
Lieli, absolūti skaitļi, piemēram, miljoni EUR vai simti tūkstoši preču ir sarežģīti cilvēka uztverei. Savukārt dažas automašīnas ir šķietami labāk saprotamas. Saku “šķietami”, jo ikdienā neviens konkrētajā auditorijā ar tādām mašīnām nesaskaras un visticamāk neko daudz par to vērtību nesaprot (zina tikai, ka tās ir ekskluzīvas un ļoti dārgas).
Būtiski ir atzīmēt to, ka šāds informācijas pasniegšanas veids ne vien atvieglo uztveri un padara prezentāciju saistošāku, bet arī dod iespēju emociju izsaukšanai auditorijā esošajos cilvēkos. Ja šis “gājiens” tiek veiksmīgi izspēlēts, auditorijā ir tāda kā “Wow!” reakcija. Tas ir labi, jo palielina iespēju ietekmēt auditoriju un vedināt to uz jums vēlamo lēmumu, reakciju utt.
Aizdomājieties par informāciju, ko prezentēsiet un par vēstījumu, kuru gribat nodot – kas ir tie salīdzinājumi, analoģijas un vienkāršojumi, ko varat pielietot? Esmu drošs, cilvēki mūsdienās nealkst saņemt informāciju, t.i. tie nevēlas tikt vienkārši informēti. Auditorija no jums sagaida efektīvu komunikāciju – viegli saprotamus konceptus, idejas, priekšlikumus vai padomus, atkarībā no konkrētā konteksta.
Rakstnieks un dokumentālo filmu autors Jon Ronson savā TED runā pasniedz faktu interesantā, auditoriju tieši uzrunājošā veidā, izmantojot relatīvo skaitļu burvīgo vienkāršību: “Viens no simts cilvēkiem ir psihopāts. Šajā auditorijā ir 1500 cilvēku. Piecpadsmit no jums ir psihopāti.” Lieki piebilst, ka šādā veidā pasniegta informācija rada “Wow!” momentu un spiež klausītāju mentāli iesaistīties, iespējams, jautājot sev – “pag, tas par mani?”. Šī vienkāršā provokācija garantē arī intrigu un vēlmi klausīties tālāko saturu. Auditorija no “parastas” kļūst par motivētu kā ar burvju mājienu.
Jūs varat pārliecināt savu auditoriju sekmīgāk, ja aizsniedzat ne vien tās prātus, bet arī sirdis.
Domājiet par veidiem, kā emocionāli iesaistīt klausītājus. Neļaujiet datiem un faktiem būt “vieniem pašiem”. Tā vietā ietērpiet tos kontekstā pēc savas izvēles, tādejādi manipulējot ar auditoriju sev vēlamā veidā.
Mākslinieks un fotogrāfs Chris Jordan uzstāšanās laikā izmanto oriģinālas pieejas dažādu datu un faktu atspoguļošanai. Runājot par dienas laikā patērēto vienreizējo kafijas krūzīšu apjomu ASV, viņš savā slaidā attēlo krūzītes, kas saliktas viena uz otras un pielīdzinātas Brīvības statujai. “Jēziņ, tas ir nenormāli daudz!” – varētu būt klausītāja emocionālā reakcija. Nākamā šī cilvēka doma, iespējams, būtu par to, kādus konkrētus soļus viņš varētu spert, lai situāciju uzlabotu. Runātājs ar saistošu informācijas pasniegšanas veidu rada interesi un veicina vēlmi rīkoties. Lieliski! Un vienkārši.
Mana ilggadīga laba draudzene ir ārste-radioloģe, savas profesijas fanāts. Viņa smagi strādā, savukārt mūsu valsts medicīnas sistēma viņu atalgo pieticīgi. Reiz kādā sarunā mēģināju viņu pārliecināt par privātās ārsta prakses atvēršanu, lai varētu strādāt mazāk, saņemt lielāku atalgojumu un vadīt mierīgāku dzīvi. Nekas nesanāks, – viņa man teica. Metos aizstāvēt savu ideju, bilstot dažādus ar biznesa stratēģiju saistītus argumentus. Viņa pasmaidīja un teica aptuveni tā – “Iedomājies, tu aizbrauc uz autoservisu, jo tavai mašīnai kaut kas klab. Tiek veikta diagnostika un atklāta vaina. Kāda ir Tava reakcija? Tu vēlies zināt izmaksas un saņemt risinājumu – salabotu mašīnu. Taču tā vietā tev atsaka, kā argumentu minot to, ka šī iestāde tikai diagnosticē, tā neveic auto remontu. Radioloģija ir kā auto serviss, kurā veic tikai diagnostiku. Tas nekam neder. Tai ir jābūt integrētai plašākā medicīnisko pakalpojumu procesa ķēdē. Atsevišķi stāvoša tā reti kuru interesēs.”
Specifiskas, man svešas nozares būtiskas īpatnības man tika pasniegtas kā uz paplātes, viegli paņemamas. Ārste mani pārliecināja viegli un ātri, lietojot analoģiju no pilnīgi citas, nesaistītas jomas, kuru saprot katrs, kam ir kaut neliela izpratne par automašīnu ikdienas lietošanu.
Ir nepieciešams asprātīgums un labas komunikācijas prasmes, lai sarunas laikā “uz sitiena” noimprovizētu un piedāvātu šādu veiksmīgu, ilustratīvu analoģiju, kas palīdz nodot vēstījumu un pārliecināt klausītāju. Gatavojoties prezentācijai, savukārt, jums ir gana daudz laika un konsultēšanās iespēju šādu analoģiju atrašanai vai ideju ģenerēšanai datu pasniegšanai relatīvā, viegli uztveramā veidā. Neslinkojiet un spiediet sevi izdomāt! Tā arī pašam būs krietni lielāks gandarījums un aizrautība par konkrētās informācijas pasniegšanu. Klausītāji sajutīs jūsu attieksmes – degsmi, ticību lietai un patiesu vēlmi, lai izklāstītais koncepts vai ideja būtu uztverami.
Atcerieties, ka viss ir relatīvs, arī jūsu rīcībā esošā informācija.
Novēlu, lai jūsu prezentācijas klausītājiem ir saistošas, viegli uztveramas un tādas, kurās laiks paiet nemanot! Albertam Einšteinam šajā sakarā bija, ko teikt:
“Sit with a pretty girl for an hour, and it seems like a minute. That’s relativity.”
Atpakaļ uz blogu