Vadot publiskās runas treniņus, dalībnieki man bieži jautā, kuri runātāji ir teicami oratori, no kuriem varam mācīties. Parasti prasa par Latviju, taču reizēm arī par ārzemju runātājiem. Diezgan loģiski, ka pirmie, kuri nāk prātā, ir amerikāņi. Amerikāņu DNS burtiski spraucas caur katru šūnu, sakot – es tev pārdošu savu ideju.

Noskatoties bijušā ASV viceprezidenta Al Gore dokumentālo filmu “An Inconvenient Sequel: Truth to Power”, jau atkal pārliecinos par runas mākslas nozīmi vēstījuma veiksmīgā nodošanā.

Minētā filma noteikti ir jūsu laika (pusotra stunda) vērta, jo paplašina redzesloku un liek aizdomāties par indivīda iespējamo ietekmi saistībā ar klimata pārmaiņām. Starp citu, A.Gors lieto nevis vārdu savienojumu “klimata pārmaiņas”, bet “klimata krīze”. Esmu pārliecināts, ka tā ir apzināti plānota vārdu izvēle, lai iegūtu papildu dramatismu vēstījumam.

Kā veiksmīgas runas mākslas piemērus esmu izvēlējies 2 runas, kas ir iekļautas filmas beigās. Pirmā no tām ir monologs 1:1 intervijā, savukārt otrā – publiska runa plašākam cilvēku lokam. Runu video atrodams šī raksta beigās.

Lūk, mani novērojami, rūpīgi analizējot runas:

1. runa – intervija

• Runas temps ir lēns. Lēna (bet ne flegmātiska!) runa pastarpināti nokomunicē pārliecinātību un kompetenci.
• Tiek lietotas pauzes. Tās nav garas, taču tās runā ir. Pareizajās vietās, lai pasvītrotu teiktā svarīgumu.
• Tiek veidots noturīgs acu kontakts 3-5 sekunžu intervālos. Tā ir jaudīgu cilvēku pazīme. To var uztrenēt.
• Runas melodija ir ļoti mērena, respektīvi – tiek runāts teju monotoni, uzsverot tikai būtiskāko. Šāds runas veids ir piemērots videi, kurā ir pilnīga uzmanība runātājam; tā kā tas ir 1:1 intervijās. Kombinācijā ar lēno tempu šāda nepārspīlēta, tomēr izteiksmīga runa atstāj sajūtu, ka runātajam var ticēt, jo runātājs it kā necenšas par katru centu klausītājam kaut ko iestāstīt.

2. runa – publiska uzstāšanās

• Temps, kas tiek lietots, ir ātrāks salīdzinājumā ar interviju. Prasmīgi izvēlēts, jo nodrošina lielāku iespēju, ka klausītāji nenovērsīs uzmanību uz kaut ko citu.
• Melodija satur vairāk uzsvaru, runa robežojas ar kliegšanu uz cilvēkiem. Jāpiemin, ka runas melodijā uzsvari tiek veidoti tā, ka veidojas noteikts runas rimts, gluži kā dziesmā. Un tas ir lipīgi. Protams, par labu runātājam.
• Tiek kolosālā veidā izmantota teksta atkārtošanas tehnika, kas ir viena no iedarbīgākajām metodēm publiskajā runā, kuru, starp citu, plaši izmanto arī B. Obama.
• Ķermenis ļoti aktīvi palīdz nodot vārdus auditorijai, saglabājot pozīciju pie podesta. Lai arī rokas pieskaras podestam, ievērojiet, ka A.Gors nebalstās uz podestu, bet stāv stalti un stabili. Tā ir izšķiroša atšķirība, kas nosaka to kā klausītāji uztver runātāju. Stalta stāja komunicē pārliecinātību, spēku un vēstījuma “patiesumu”.

Novēlu kļūt par labiem oratoru vērotājiem un – jā – arī kopētājiem.

Jo tas, kas strādā vienā pūlī, ar augstu varbūtību strādās arī citā.

Analizēto runu video: