Tā kā nekad iepriekš nebiju uzstājusies lielas auditorijas priekšā, izvēlējos apgūt publiskās uzstāšanās prasmes, lai sagatavotos konkrētai uzstāšanās reizei un iemācītos to, ko līdz šim nepratu.

Nešaubīgi visnoderīgākā bija konstruktīvā kritika – norādot vājās vietas un dodot konkrētus ieteikumus – ko uzlabot, kas jāņem vērā, ko mainīt, par ko vispār labāk aizmirst.

Visvairāk man patika, ka ieteikumi bija skaidri saprotami un konkrēti, nevis vispārīgi un virspusēji. Tas palīdzēja gatavoties. Svarīgākais, ko ieguvu pēc šīm nodarbībām bija pozitīva sajūta un pārliecība – es varu!