Auditorijas jautājumi

Esam pieraduši pie tā, ka prezentāciju beigās runātājs prasa auditorijai, vai tai ir kādi jautājumi. Bieži vien nav. Parasti tas ir tāpēc, ka klausītāji nav sagatavoti. Prezentācijas laikā nav izveidojusies saruna, klausītāji ir tikuši informēti, bet nav bijuši pietiekami iesaistīti.

Iztēlosimies situāciju, ka uzstāšanās laikā vai pēc tās auditorijā esošie uzdod jautājumus. Kā tos pareizi “apstrādāt”? Būtībā tā ir saruna – viens klausītājs uzdod jautājumu, viens runātājs atbild. Tikai ar vienu piebildi – klausās un piedalīties mēģina arī visi pārējie. Vai arī tieši otrādi – jūtas ieslodzīti situācijā un pieklājīgi gaida, kad tas viss beigsies.

Lūk, daži padomi, kas jums palīdzēs publiskas runas jautājumu un atbilžu sesijā:

1) Kad jūs esat auditorijas priekšā, ir šī neveiklā sajūta – būt prožektoru gaismā. Līdz ar to arī spriedze un domas – kā es izskatos, ko par mani padomās. Šāds stāvoklis traucē informācijas uztveri, tajā skaitā klausītāja jautājuma uztveri. Tas nekas. Jums tas ir jāpārvar un jāklausās jautājumā ar 100% uzmanību, nedomājot par to, ko atbildēsit. Vienkārši jāklausās!

2) Ir pieņemami, ja runātājs pēc dzirdētā jautājuma apdomājas. Pat 5.. 10 sekundes. Pašam runātājam gan tā liksies kā bezgalība.

3) Visbiežāk jautājumus uzdod pirmajās rindās sēdošie vai arī klausītāji, kuri sēž tālākajās rindās, taču uz auditorijas ass līnijas (tai gareniski pa vidu). Šajās vietās parasti sēž aktīvākie. Ja jautājumu uzdod klausītājs, kurš sēž salīdzinoši tuvu runātājam, ir augsta varbūtība, ka aizmugurē esošie dalībnieki jautājumu nedzirdēs. Atbildēt uz jautājumu, kuru vairums nav dzirdējuši? Nebūs labi! Atkārtojiet jautājumu. Ne vārds vārdā, bet iepinot atslēgvārdus un frāzes, kuras demonstrē, ka esat uzmanīgi klausījies un ka jums patiesi interesē jautājuma būtība un pats jautātājs. Piemēram – “ja pareizi sapratu, jūs interesējaties par manu pieredzi saistībā ar produkta nodilumizturību?” (pauze; piekrišanas saņemšana no jautājumu uzdevēja; atbilde).

4) Izsakiet komplimentus jautājuma uzdevējam, izceliet to. Cilvēki, kuri publiski uzdod jautājumus ir iniciatīvas bagāti, tiem patīk būt uzmanības centrā. Apbalvojiet tos! Tiesa, nevajadzētu lietot tādus banālus komplimentus kā “paldies, ļoti labs jautājums”. Tas ir tik nodrāzti, ka neizklausās ticami. Padomājiet kā oriģināli izcelt jautājuma uzdevēju. Protams, ja tas saskan ar jūsu iekšējo sajūtu. Piemērs – “O, tikpat kā biju aizmirsis šo pieminēt.. cik labi, ka jūs man to pajautājāt! Mana nostāja ir sekojoša …”.

Lūk, pavisam vienkāršas metodes kā jautājumu un atbilžu sesiju publiskajā runā padarīt organiski iederošos un baudāmu. Es novēlu, lai jūsu prezentācijās un uzstāšanās reizēs ir daudz jautājumu. Tā ir lieliska sajūta! 🙂