Runas plānošana

Oskars Priede, September 5, 2015

Publiskā runa pati par sevi ir visnotaļ savdabīga situācija – viens runā, pārējie klausās klusējot. 10, 20, 50 cilvēku, pat simti klausās kā viens runā. Šajā situācijā runātājs tērē ne vien savu laiku, bet arī visu klātesošo laiku. Tas runātājam uzliek lielu atbildību, lai katra klausītājiem “atņemtā” minūte būtu tā vērta.

Auditorija ļoti ātri “atkož” runātāju un sajūt, ja runai trūkst struktūras, tā nav loģiski sakārtota, notiek haotisks stāstījums. Pret šādu runātāju, visticamāk, radīsies neiecietības sajūta un norobežošanās, iespējams, arī līdzjūtība. Parasti tad notiks pievēršanās citai informācijai, kas var pāraugt ignorancē vai pat komentāru un protestu paušanā. Mūsdienu cilvēki ir ļoti prasīgi, tie augstu vērtē savu laiku.

 

Ir ļoti svarīgi pirms katras uzstāšanās reizes pārdomāt runas struktūru, pievēršot uzmanību tās galvenajām sastāvdaļām. Pašu runu gan rakstīt nevajag, jo īpaši biznesa vides prezentācijām. Izņēmums, kad runas tiek rakstītas un lasītas – ļoti svinīgu pasākumu uzrunas, augstu amatpersonu uzrunas.

 

Rekomendēju sekojošus soļus, runātājam plānojot savu runu vai prezentāciju (uz papīra, ar rakstāmo):

 

1) Atbildiet uz jautājumu – “kas ir mana auditorija?”. Tikai saprotot savu auditoriju un tās vajadzību, iespējams nodrošināt to ar saturu, kas tai sniedz vērtību. Ļoti bieži gadās, ka auditorijai nav izteiktas vajadzības. Tad runātājam ir dubultgrūts uzdevums – ir jāveicina vajadzības rašanās un jādod savs risinājums, kas apmierina šo vajadzību.

 

2) Nodefinējiet runas mērķi. Tas skan triviāli un var likties kā nevajadzīga darbība, taču es aicinu jūs nodefinēt savas gaidāmās runas vai prezentācijas mērķi, izdarot to rakstiski. Piemērs – “panākt, lai kolektīvs ar aizrautību iesaistās sestdien paredzētajā talkā”. Konkrēta mērķa definēšana atvieglo runas plānošanu, jo ļauj runātājam fokusēties uz nepieciešamo informāciju, kuru jāpasniedz auditorijai, lai mērķis tiktu sasniegts. Domas tiek organizētas, tiecoties uz mērķi. Viss liekais tiek atmests.

 

3) Uzrakstiet ideālo rezultātu. Piemērs – “vismaz 12 no 15 kolēģiem piekrīt nākt uz talku”. No reizes uz reizi jūs varēsiet mērīt savu publisko runu efektivitāti, ja būsiet noteikuši ideālo rezultātu. Uzstājoties seminārā, varētu būt, piemēram, šāds mērķis – “pēc semināra man pienāk klāt vairāki cilvēki, lai aprunātos. Vismaz 2 jauniegūtie kontakti ir vērtīgi un var pārvērsties ienākumos manā biznesā”.

 

4) Nosakiet, kāda balva jums būs, ja viss izdosies labi vai teicami. Tā varētu būt kolēģu atzinība, paša gandarījums, komisija no darījuma, paaugstinājums amatā, darba piedāvājums, citu cilvēku vēlme sadarboties, biznesa piedāvājumi. Balva var būt arī kāds nieciņš sevi – garšīga šokolāde vai iecienīts vīns.
Runas plānošanā šis var šķist visīpatnējākais solis, taču ņemiet vērā, ka tas ir saistīts ar iekšējo motivāciju. Tas ir par vēlmi atrast laiku un enerģiju, lai rūpīgi gatavotos runai/prezentācijai. Domu orientēšana ideālā rezultāta un balvas virzienā vairos dabisko motivāciju gatavoties, trenēties un attiekties nopietni pret runas plānošanu kā tādu.

 

Šie pirmie soļi jums aizņems 10-20 minūtes, taču tie, iespējams, jums ietaupīs daudz laika pēc tam, jo skaidri zināsiet, pie kā ejat un ko vēlaties panākt.

Tālākie soļi runas vai prezentācijas plānošanā ir vairāk praktiski un attiecas uz pašu uzstāšanos:

 

5) Pārdomājiet ievadu. Iesakāms pat uzrakstīt pirmo vai dažus pirmos teikumus. Pirmie pateiktie vārdi ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie ir daļa no pirmā iespaida par jums. Es ticu, ka jūs varat pateikt kaut ko oriģinālāku par “Labdien! Man liels prieks redzēt jūs šeit tik kuplā skaitā!”. Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu uzrunas sākumā runātājs iepazīstina ar sevi, rosinu pārdomāt kā sevi prezentēt ietekmīgā veidā. Par to var izlasīt – https://runaskursi.lv/blogs/iepazistini-ar-sevi-ietekmigi.

 

6) Auditorijai ir svarīgi, lai jūs koncentrētos uz tās vajadzību un risinājumu, kas apmierina šo vajadzību. Tāpēc aicinu pārdomāt galvenos argumentus vai galvenos risinājuma atribūtus, kurus uzsvērt runas laikā. Šīs lietas būtu jāpiefiksē rakstiski runas plānā, taču tikai kā atslēgvārdus. Piemēram, ja uzstāšanās ir par jaunu pakalpojumu, plānā varētu ierakstīt sekojošus labumus (kā atslēgvārdus), ap kuriem veidot stāstu:
– risinājums ietaupa laiku un citus resursus;
– lietojot pakalpojumu, uzlabojas darbinieku apmierinātība;
– risinājumu viegli integrēt esošajos biznesa procesos.
Šajā piemērā vārdi “ietaupa laiku”, “uzlabojas apmierinātība” un “viegli integrēt” ir atslēgvārdi, kurus vajadzētu rakstīt runas plānā. Viss pārējais ir lirika. Tā lai paliek uzstāšanās reizei, kad, zinot galvenos argumentus, variet viegli ap tiem būvēt savu stāstu vai informācijas izklāstu.

 

7) Noslēdzot runas plānošanu, ir ļoti svarīgi izdomāt spēcīgu nobeigumu. Visvienkāršākais veids, kas labi derēs lietišķajai videi – aicinājums uz rīcību.
Piemēram – “Ņemot vērā iepriekš minēto par to, ka pakalpojums ļaus ietaupīt laiku, uzlabos biznesa procesus un kolektīva omu, aicinu pēc prezentācijas apmeklēt mūsu uzņēmuma stendu, lai praksē pārliecinātos par risinājuma burvību!”.

 

Šāds septiņu soļu runas plāns ideālā gadījumā aizņem ne vairāk kā vienu A4 lapu. To droši var ņemt līdzi uz uzstāšanos, lai vajadzības gadījumā tajā ieskatītos. Plāna sastādīšana jums aizņems 30-60 minūtes, taču uztveriet to kā investētu nevis zaudētu laiku.
Jūsu auditorija būs jums pateicīga, jo stāstījums būs loģisks un, visticamāk – lietišķi lakonisks un precīzs. Ļaudis to novērtē!

Atpakaļ uz blogu