Runas Kursu treniņu nodarbībās dalībnieki man bieži jautā par runātāja ķermeņa valodas nozīmi. Saprotams, cilvēkus interesē “pareiza” uzvešanās, esot uz skatuves – kur likt rokas, kā skatīties cilvēkiem acīs, kādus žestus lietot/nelietot. Literatūrā un interneta vietnēs sastopami dažādi padomi par vēlamo runātāja stāju, roku žestiem, acu skatienu, smaidu un kopējo atvērtību. Šis bloga ieraksts gan nav par to.

Pētot citu cilvēku uzstāšanās un analizējot arī savas, secinu, ka ir ļoti svarīgi, lai runātājs pievērstu uzmanību klausītāju ķermeņa valodai. Runātājam to būtu vēlams darīt, lai vismaz kaut kādā mērā lasītu auditorijas reakciju, iesaistes pakāpi, emocionālo noskaņu un lai prognozētu iespējamo lēmumu. Lai lasītu cilvēka, kurš atrodas no jums vismaz dažu metru attālumā, ķermeņa valodu pietiek ar skatīšanos tam acīs. Pārējo redz ar perifēro redzi, kas nozīmē, ka nav nepieciešamības savus klausītājus “skenēt” no galvas līdz papēžiem.

Tipiskas klausītāju ķermeņa pozas un to IESPĒJAMĀ nozīme:

1) Noliekšanās krēslā uz priekšu, elkoņi atbalstīti uz kājām vai galda = aktīva klausīšanās, interese, augsta motivācija pieņemt saturu.

2) Atgāšanās krēslā = intereses trūkums, reizēm pat izlikšanās, ka klausās. Garākās prezentācijās vai sapulcēs, protams, tā varētu būt ērtākas pozas meklēšana un tas nav tieši saistāms ar klausītāja iesaistes pakāpi. Tomēr, jāatceras – šādā veidā sēžot, klausītājs uztvers un atcerēsies mazāk.

3) Sakrustotas kājas viena pāri otrai: nav viena skaidrojuma, iespējams, cilvēkam tā vienkārši ir ērti, jo īpaši, ja prezentācija ir gara. Kāju krustošana var nozīmēt emocionālu noslēgšanos.

4) Sakrustotas kājas, bet šī būs jau krietni uzkrītošāka poza, kurā vienas kājas potīte balstās uz otras kājas celi. Šī poza, kas parasti kombinējas ar atgāšanos krēsla atzveltnē, ir raksturīga gandrīz tikai vīriešiem. Tā demonstrē augstprātību, pārākumu un “stāsti, stāsti, es tā pat zinu labāk” attieksmi. Šai pozai arī raksturīga roku aizlikšana aiz galvas (plaukstas pie pakauša vai kakla aizmugures). Gribas ticēt, ka šāda poza ienākusi amerikāņu kultūras iespaidā. Ja pasākumā vai sapulcē ar kolēģiem esat klausītāja lomā, noteikti izvairieties no šādas pozas!

5) Pēdas zem krēsla = gatavība doties prom. Raksturīgi, ka viena pēda ir īpaši dziļi uz aizmuguri, savukārt otras pēdas purngals vērsts uz telpas izeju. Pēdas no galvas smadzenēm atrodas vistālāk un tās cilvēki īpaši nekontrolē ar prāta apzināto daļu, līdz ar to tās mums daudz var “pastāstīt”.

6) Kājas “apvītas” ap krēsla kājām = centiens sevi kontrolēt un nevēlēšanās paust informāciju un/vai emocijas. Nav viennozīmīgi tulkojams, jo, iespējams, klausītājam tā ir ērti. Vai tiešām tā ir ērti?! 🙂

7) Sakrustotas rokas uz krūtīm = emocionāla noslēgšanās, satura nepieņemšana vai daļēja pieņemšana. Vēlams šim cilvēkam kaut ko padot (piem., izdales materiālu), lai viņu atvērtu. Otrs risinājums – uzdodot jautājumu vai kā citādi aktīvi iesaistīt sarunā, piemēram, pieminot šī cilvēka vārdu, atsaucoties uz iepriekš pārrunāto, izsakot atzinību utt. Protams, ne vienmēr jums būs labs iegansts tieši šo cilvēku iesaistīt, bet ir vērts mēģināt.

8) Sakrustotas rokas uz krūtīm, vienas rokas pirksti pieskaras zodam vai to glauda = vērtēšana lēmuma pieņemšanai, kritiska informācijas uztvere. Sakrustotas rokas var vēstīt, ka vērtēšana notiek par sliktu runātājam, t.i. tiek meklēti argumenti atteikumam. Jārīkojas, lai spēli uzvarat jūs!

9) Rokas pirksti pieskaras zodam, lūpām, vaigiem, zoda glāstīšana nenotiek = uzmanīga klausīšanās, analizēšana, fokusēšanās. Neitrālas emocijas, racionālais dominē. Jūs zināt, ka jūsos klausās. Bieži šī ķermeņa pozīcija ir kombinācijā ar mazliet piemiegtām acīm un vieglu galvas māšanu, kas demonstrē aktīvu klausīšanos (vai tēlošanu par klausīšanos).

10) Galvas balstīšana, aizklājot ausi = nevēlēšanās klausīties, cilvēkam ir bijis pietiekami. Nopietni jādomā par šī konkrētā klausītāja aktīvāku iesaisti vai par uzstāšanās pavērsiena punktu, kas pievērstu uzmanību, piemēram, videomateriāla demonstrēšana.

11) Galvas balstīšana, plaukstai esot zem zoda un elkonim esot uz galda vai kājām (ja galda nav) = ieinteresēta klausīšanās, saņemtās informācijas analīze. Šī poza neizbēgami ir kombinācijā ar konkrētā klausītāja noliekšanos uz priekšu, kas runātājam ir labi.

12) Acu berzēšana vai aizklāšana, briļļu tīrīšana ar lejup vērstu skatienu = nevēlēšanās redzēt runātāju, cilvēkam ir bijis pietiekami. Šādā situācijā runātājs var proaktīvi aicināt ātrāk beigt runu, apkopojot būtiskāko. Tādējādi runātājs demonstrēs to, ka saprot auditorijas vajadzības.

13) Patiess, atvērts smaids = runātājam viss iet labi! Patiesu smaidu atpazīstam pēc mazajām krunciņām pie acīm.

Fokusēšanās uz runas saturu, acu kontakta uzturēšana ar klausītājiem, viņu ķermeņa valodas lasīšana un interpretēšana ļaus jums izslēgt destruktīvās domas “ko viņi par mani padomās” un “kā es izskatos”. Tām neatliks laika un domu kapacitātes, būsiet pilnvērtīgi pievērsies savai auditorijai.

Ir svarīgi atcerēties, ka nevienu ķermeņa pozu vai žestu nedrīkst tulkot viennozīmīgi. Ķermenim ir valoda. Līdzīgi kā verbālajā valodā viens atsevišķs vārds reti pasaka domu, ķermeņa valodā viens žests nepasaka visu par otra cilvēka emocijām. Nepieciešams skatīties un fiksēt žestu un pozu kopumu (“vārdus”, kas veido kopējo domu).

Un noslēdzošais ieteikums – tad, kad esat klausītāja lomā, piefiksējiet noteiktas sava ķermeņa pozas un, tās uz mirkli “iesaldējot”, izanalizējiet savas emocijas un attieksmes. Tā jūs ātrāk iemācīsieties lasīt citus, kad pats būsiet runātāja lomā, jo ir augsta iespējamība, ka citu cilvēku pozas, kas jums zināmas no paša, komunicēs tās pašas vai līdzīgas emocijas un attieksmes. Cilvēki nav nemaz tik atšķirīgi.

Vai esat kādreiz aizdomājies, kāpēc policisti, militāristi, piloti, apsargi, politiķi, banku darbinieki, advokāti un līdzīgu profesiju pārstāvji ģērbjas formās vai kostīmos (uzvalkos)? Ir ļoti pierasts šos profesionāļus redzēt amatam atbilstošā apģērbā. Kādēļ tas ir tieši tāds?

Ja raugāmies uz cilvēku, viņam mugurā esošais apģērbs tēlam piešķir noteiktu formu. Šis bloga ieraksts ir par apģērba formu uztveri un par to, kā to izmantot savā labā, iejūtoties runātāja lomā prezentācijās vai publiskas uzstāšanās reizēs.

Man ir bijušas daudz vērtīgu sarunu ar manu kolēģi stila konsultanti Ingrīdu Latišu par apģērba formām un to, kā tās uztver apkārtējie. Publiskas runas gadījumā – klausītāji. Ingrīdas dotā formula, kas balstīta uz pētījumiem, ir gaužām vienkārša: tu stāvi pie sava drēbju skapja un jautā sev – “kāds ir mans dienas mērķis?”. Atkarībā no atbildes tu izvēlies apģērbu, kas atbilst vienai no trijām formām – kvadrāts, trijstūris vai aplis (skat. attēlu).

Ja, atbildot uz sev uzdoto jautājumu par dienas mērķi, jūtiet, ka būs nepieciešams kādu pārliecināt un ietekmēt, pār kādu dominēt, aizstāvēt savu viedokli vai projektu, jāizvēlas apģērbs, kas atbilst kvadrāta formai. Kostīms. Kostīms (vīriešiem saukts par uzvalku) ir apģērbs, kas rada vislielāko ietekmi uz klausītāju vai sarunas biedru, jo cilvēku zemapziņa to asociē ar lielu, fiziski stipru personāžu, tādu, kurš var uzņemties līderību un vadīt. Šo kostīma ietekmes efektu dod “ierāmētie” pleci, kā arī apģērba viengabalainība auduma tekstūras un krāsas ziņā.

Nedaudz atvieglināts taču joprojām ietekmīgs tēls ir izveidojams, izvēloties trijstūra formu. Šajā gadījumā tiek ņemta žakete (bet ne uzvalka žakete!), pie kuras piekombinējamas labas kvalitātes bikses, svārki, kleita. Ir pieļaujami arī klasiskas krāsu gammas džinsi. Trijstūra formas priekšrocība ir tā, ka ietekme uz citu cilvēku zemapziņu saglabājas salīdzinoši augsta (to dod ierāmētie pleci), taču, pateicoties sajauktajām krāsām un dažādajām audumu tekstūrām, koptēls ir mazāk “stīvs” un iedrošina apkārtējos uzsākt ar jums komunikāciju. Parasti žaketes krāsa ir atšķirīga no apakšējās daļas apģērba. Ieteikums būtu aprobežoties ar divām krāsām (piem., pelēka žakete un melni džinsi kombinācijā ar melnu kreklu), taču arī trīs krāsu kombinācija ir pieļaujama (piem., pelēka žakete, zili džinsi, balts krekls). Šad un tad varam novērot arī vienas krāsas kombināciju, piemēram, melna žakete ar cita auduma melnām biksēm un melnu džemperi.

Jau varat nojaust, kāds apģērbs veido trešo formu – apli. Tas ir viss pārējais, kas pieguļ ķermenim un kas neizceļ plecu līniju: krekls, t-krekls, blūze, džemperis, topiņš utt. Koptēlam piemīt salīdzinoši mazāka ietekme, nav dominances. Ieteicama forma brīvajam laikam, mājām un rutīnas darbam birojā.

Jāpiezīmē, ka apļa forma ir raksturīga atsevišķu jomu pārstāvjiem arī reizēs, kad būtu jāizvēlas kvadrāts vai trijstūris. Tā ir jomas īpatnība, kuru jāzina un ar kuru jārēķinās. Spilgts piemērs – jaunuzņēmumu jeb strart-up vide. Šajā lokā cilvēki, pat kāpjot uz skatuves, nevilks uzvalku vai žaketi, bet gan t-kreklu vai sporta džemperi ar kapuci. Uzvalks savā ziņā tiek asociēts ar nepieklājību vai nevajadzīgu vēlmi izcelties.

Tradicionālajās jomās un industrijās, ja jāuzstājas publiski vai ja jāvada sapulce, rekomendēju izvēlēties vienu no divām formām – kvadrātu vai trijstūri. Aplis derēs biroja darbam, kad nav jāsatiek klienti vai jāvada sapulces. Tāpat aplis ir rekomendējam forma mājas videi, ballītēm utt.

Esmu pārliecināts, ka tagad, zinot šo pieeju, jūs variet itin viegli apjaust, kāpēc tiesībsargājošo institūciju darbinieki, politiķi, advokāti un citi iepriekš minētie valkā kvadrātu.

Pārskatiet savu garderobi, zinot apģērbu formu uztveres principus, un ieviesiet tajā izmaiņas, ja nepieciešams. Ja seciniet, ka garderobē iztrūkst kvadrāta, aicinu investēt tumši zilas krāsas kvalitatīvā kostīmā. Tas noderēs ļoti dažādās dzīves situācijās – prezentācijās, sapulcēs, pieņemšanās, banketos, kā arī dažādos priecīgos un ne tik priecīgos dzīves svarīgajos brīžos.